Vairākās slimnīcās mākslīgais intelekts jau ieraksta sarunas, sagatavo to kopsavilkumus un palīdz ārstiem noteikt diagnozes un plānot turpmāko ārstēšanu.
Galvenais mērķis ir samazināt dokumentu kārtošanai veltīto laiku, lai mediķi vairāk uzmanības varētu pievērst pacientiem.
Tehnoloģija palīdz arī izvairīties no situācijām, kad pacientam savs veselības stāvoklis vairākkārt jāizstāsta dažādiem mediķiem.
Igaunijā pagaidām nav vienotas mākslīgā intelekta sistēmas slimnīcām, tāpēc katra iestāde meklē savām vajadzībām piemērotākos risinājumus. Vienlaikus valsts izstrādā rīkus ģimenes ārstiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Igaunijas Sociālo lietu ministrija norāda, ka citās Eiropas valstīs īstenotie projekti jau apliecinājuši šādu tehnoloģiju spēju samazināt mediķu administratīvo slodzi. Tomēr mākslīgā intelekta ieviešana nenozīmē tūlītēju izmaksu ietaupījumu, jo sākotnēji nepieciešami ieguldījumi.
Vienlaikus tehnoloģiju ieviešana rada jautājumus par pacientu datu drošību.
Pacienti jāinformē par sarunu ierakstīšanu un tās mērķi, un viņi var atteikties no mākslīgā intelekta izmantošanas. Galīgos lēmumus par ārstēšanu joprojām pieņem ārsti, nevis mākslīgais intelekts.
Igaunijas Sociālo lietu ministrija atzīst, ka tehnoloģijas attīstās strauji, tāpēc nepieciešams arī skaidrāks tiesiskais regulējums.
