Tuvojoties ziemai, situācija Eiropas dabasgāzes tirgū kļuvusi arvien saspringtāka. Pēdējos mēnešos cenas strauji pieaugušas. Galvenais iemesls ir konflikts Tuvajos Austrumos, kura dēļ būtiski samazinājušās gāzes piegādes pasaules tirgum. Vienlaikus Eiropas gāzes krātuves pirms ziemas ir mazāk piepildītas, nekā ierasts. Tas palielina nepieciešamību papildināt krājumus laikā, kad gāzes pieejamība pasaulē ir ierobežota.
“Ir ļoti grūti prognozēt gāzes cenas uz priekšu. Nu, principā man liekas tie galvenie faktori, kas varētu vēl ietekmēt cenu, būtu auksta ziema.
Tas varētu būt viens faktors, kas varētu vēl sadārdzināt. Bet, no otras puses, ja ir kaut kādas cerības, ka arī normalizējas kaut kādas attiecības, Tuvajos Austrumos kaut kas uzlabojas, un tad principā gāzes cena varētu arī koriģēties uz leju,” sacīja Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.
Tikmēr Latvijā daudzviet apkures tarifi jau ir pieauguši. Oktobrī siltumenerģija kļuvusi dārgāka 39 regulējamiem uzņēmumiem, bet vidējais tarifs salīdzinājumā ar septembri palielinājies gandrīz par 8 %. Tomēr pašreizējais dabasgāzes sadārdzinājums ne visus siltumražotājus ietekmē vienādi. Lielāko daļu siltumenerģijas Latvijā saražo, izmantojot šķeldu. Turklāt daudzi uzņēmumi kurināmo šai apkures sezonai iegādājušies jau iepriekš par zemākām cenām nekā pašlaik.
“Lielākā daļa mūsu siltumapgādes uzņēmumu tomēr ir kurināmo jau iepirkuši, varbūt atstājuši kaut ko nedaudz uz biržu,” atzina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. “Ja šī cena ir nofiksēta par kaut kādu zemāku cenu, nekā tā ir tagad, tas nozīmē, ka uzņēmums ar šo relatīvi zemo cenu iziet cauri tiem aukstākajiem ziemas mēnešiem.”
Tomēr pilnībā pasargāti no cenu svārstībām nav arī šie uzņēmumi.
Ja ziema būs īpaši auksta un iepirktā kurināmā nepietiks, papildu gāze būs jāpērk par tajā brīdī spēkā esošajām cenām.
Savukārt uzņēmumiem ar mainīgas cenas līgumiem sadārdzinājums var būt jūtams ātrāk. Tāpēc arī apkures tarifs var mainīties ziemas vidū.
“Nevajadzētu būt dramatiskam cenu kāpumam, bet tādi tomēr var būt. Ja, piemēram, janvāris, februāris kļūst auksts un ir vajadzīgas papildu piegādes. Tā ka var būt dažādi varianti, es teiktu,” piebilda Vītoliņš.
Sadārdzinās arī šķelda, ko Latvijā plaši izmanto apkurei. Vītoliņš skaidroja, ka tās cenu ietekmē gan degvielas izmaksu pieaugums, gan nenoteiktība enerģijas tirgū. Šķeldas ražotāji kļuvuši piesardzīgāki un arvien retāk vēlas slēgt ilgtermiņa piegādes līgumus, jo nav pārliecināti, par kādu cenu spēs kurināmo saražot un piegādāt pēc vairākiem mēnešiem.
