Precedents, kurā ar likumu Latvijas pilsonība piešķirta Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai plašāku uzmanību piesaistīja ar to, ka pēc pilsonības piešķiršanas radās šaubas gan par zinātnieces iegūto izglītību, gan zinātniskajām publikācijām. Nacionālā apvienība balsojumā par pilsonības piešķiršanu Višvanatai lielākoties atturējās, nebalsoja vispār vai balsoja “pret”. Tagad tā rosina pārskatīt pilsonības piešķiršanas kārtību un slēgtās sēdes padarīt atklātas.
“Ja sabiedrība un vēlētāji varētu sekot līdzi procesam, vēl pirms tas nonāk plenārsēdē, tad šāda te ažiotāža un sabiedrības spiediens būtu bijis jau pirms balsojuma. Un tad, es domāju, ļoti liela deputātu daļa balsotu stipri citādāk, bet, ja viņiem uzmanības nav, ja apkārt ir slepenības plīvurs, tas droši vien arī pavieglina šo procesu,” teica Saeimas Pilsonības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Sēdes patlaban ir slēgtas, jo tajās tiek izskatīti arī personas dokumenti un pārrunāta personas privātā dzīve.
“Ja kāds uztraucas par privātumu, tad neizvēlaties šādu publisku ceļu, dodaties uz naturalizācijas procesu, kur būs absolūts privātums. Nevar prasīt visas lietas vienlaicīgi. Šāda noslepenota, paātrināta pilsonības piešķiršana personām, kas neprot valsts valodu, ir noteikti tas, pret ko Nacionālā apvienība iestāsies,” skaidroja Butāns.
Pašreizējā kārtība paredz, ka gadījumā, ja pilsonību piešķir nevis naturalizācijas kārtībā, bet ar Saeimas lēmumu vai likumu, ikviena privātpersona var vērsties parlamentā ar lūgumu piešķirt pilsonību. Un deputāti atzīst, ka paļaujas uz valsts iestāžu atzinumiem, personas iesniegumu un ieteikuma vēstuli.
“Iespējams, arī Valsts prezidenta institūcija varētu nākt ar ierosinājumu piešķirt pilsonību. Iespējams, tas arī varētu nākt caur Ministru kabinetu, nevis kā viņu pieņemtais lēmums, bet kā viņu sniegtais ieteikums. Un attiecīgi tad, izvērtējot šo pirmo posmu, tiek iesniegts Saeimā,” norādīja Saeimas Pilsonības komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis (“Apvienotais saraksts”).
Un vēl steidzamība. Tā noteikta tāpēc, ka, ja pilsonību piešķir ar Saeimas lēmumu, pietiek nobalsot vienu reizi. Bet, uzņemot ar likumu, likumprojektu gatavo pati komisija, teksts ir īss un tur nav vietas kādām izmaiņām.
“Šī pilsonība tika pieņemta steidzamības kārtā, jo it kā nav jēgas trīs reizes skatīt. Šajā gadījumā varbūt bija jēga vēlreiz izjautāt. Tāpēc šī būs tāda, man šķiet, mācība. Bet es ceru, ka tomēr viss nokārtosies un mēs nebūsim izdarījuši lielu kļūdu. Man to negribētos,” sacīja Saeimas Pilsonības komisijas deputāte Anna Rancāne (“Jaunā Vienotība”).
Kopš neatkarības atjaunošanas ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem vai ar speciālu likumu, kā tas bija Višvanatas gadījumā, Latvijas pilsonībā uzņemti 224 cilvēki. Absolūti lielākā daļa no viņiem – 174 – deviņdesmitajos gados, kad Saeimā lielākoties vērsās kultūras, sporta un zinātnes nozares, un uzņēma tos, kas nevarēja pilsonību iegūt naturalizācijas kārtībā.
Kopš 2000. gadu sākuma pilsonība piešķirta krietni mazāk cilvēkiem. Šīs Saeimas sasaukuma laikā pilsonība par īpašiem nopelniem piešķirta vienai personai – kinorežisoram Vitālijam Manskim.
Savukārt ar likumu par Latvijas pilsoņiem atzītas 39 personas. Saeimā skaidro, ka, atzīstot personu par pilsoni ar likumu, ne vienmēr tiek izpildīts nosacījums par īpašiem nopelniem, bet bieži tiek ņemti vērā arī citi apstākļi.
Šī Saeima pilsonību piešķīrusi, piemēram, studentam Daņiilam Karginam, kas Latviju pārstāvējis starptautiskās olimpiādēs, brazīliešu izcelsmes multimāksliniekam Felipem Gabrielam dus Santusam-Šavieram un citiem cilvēkiem.
