Aveņu audzētājiem viena no lielākajām problēmām ir tā dēvētās drupenās ogas. Tās nogatavojas nevienmērīgi, izjūk, nokrīt un nav derīgas pārdošanai. Šādu ogu veidošanos var ietekmēt gan laikapstākļi, gan arī augu vīrusi.
Dārzkopības institūta pētniece Neda Zuļģe šobrīd meklē atbildes, kādi vīrusi ir vainojami pie šīs problēmas un kā avenes no tiem pasargāt.
Viņa sacīja: “Šobrīd mēs esam fokusējušies uz trīs vīrusiem: aveņu pundurainības vīruss, kas jau sen ir zināms kā drupeno ogu izraisītājs, bet papildus mums nāk arī Black raspberry necrosis virus. Iepriekš mēs par šo vīrusu īpaši neuztraucāmies, jo nedomājam, ka viņš ir nozīmīgs, bet mēs statistiski pierādījām, ka viņš arī ir iesaistīts drupeno ogu veidošanā. Pirmo reizi mēs arī konstatējām Rubus yellow net virus.”
Tieši pēdējais no minētajiem vīrusiem var radīt vislielākās galvassāpes audzētājiem.
“Šis vīruss nav standarta RNS augu vīruss. Šis ir DNS vīruss, un, lai viņš veiksmīgi savu infekcijas ciklu uzsāktu, tas arī integrējas auga genomā,” norādīja pētniece.
Tas nozīmē, ka vīruss var saglabāties augā arī tad, kad tas tiek tālāk selekcionēts un pavairots. Tādējādi inficēts stādmateriāls var kļūt par veidu, kā vīruss nonāk arvien jaunās aveņu audzēs. Tiesa, ne vienmēr tas būs aktīvs un radīs problēmas ražai.
“Mums vēl ir jāizstrādā metodes, lai spētu atšķirt aktīvo no neaktīvās infekcijas. Mēs šobrīd arī uz to ejam,” norādīja pētniece.
Ja ir noskaidrots, kas izraisa slimību augos, tad tālāk var domāt par to atveseļošanu. Pētnieki grib izmēģināt, kā uz šo augu vīrusiem darbojas ķiploku ekstrakts un vai tas spēj nomākt vīrusu vairošanos.
Mērķis ir iegūt no vīrusiem brīvu stādmateriālu, ko pēc tam varētu piedāvāt audzētājiem. Tas gan nozīmētu, ka aveņu stādiņi sākotnēji jāaudzē mēģenēs laboratorijā, kontrolētos apstākļos.
Dārzkopības institūta pētniece pauda: “Ķiploku sulu mēs liekam barotnē iekšā, un tur aug augs kopā ar visu ķiploku. Audzētājs iegūst pēc tam atveseļoto materiālu. Mēs laboratorijā viņu audzējam, atveseļojam, un veselo materiālu mēs pēc tam apsakņojam un tālāk jau dodam kā stādu.”
Tomēr pat vesels stāds nebūs pasargāts uz visu mūžu. “Kā jūs augu izstādāt ārā, tā viņš atkal ir pakļauts vīrusu infekcijām. Jo vīrusi izplatās gan ar ziedputekšņiem, gan laputis atnes, gan augu ērces atnes šos vīrusus,” skaidroja pētniece.
Tādējādi primāri šī vīrusa apkarošana paredzēta lielajiem audzētājiem, kas ikdienā rūpīgi uzrauga stādījumus un cīnās ar kaitēkļiem, mazinot iespējamību, ka slimība skars komerciālos ogu laukus.
Vēl par avenēm
