Paplašinot mākslīgā intelekta izmantošanu, Norvēģijas lielākā banka “DNB” plāno samazināt aptuveni 400 darba vietu. Norvēģijas izdevums “E24” vēsta, ka banka cer uz būtiskiem efektivitātes ieguvumiem, mākslīgo intelektu izmantojot klientu izpētē jeb “Know Your Client”, kā arī tehnoloģiju un programmēšanas uzdevumos.
Samazināšanu paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.
Bankas pārstāve Kāri Vartdāla Rīse Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka reorganizācijā iekļauti arī darbinieki Latvijā. Tomēr to, cik cilvēku tā skars, banka vēl neatklāja.
Norvēģijas finanšu nozares arodbiedrība tikmēr brīdinājusi – mākslīgo intelektu nedrīkst uztvert kā neizbēgamu pamatojumu atlaišanai. Tehnoloģiju sniegtos ieguvumus varot izmantot arī pakalpojumu uzlabošanai un darbinieku kvalifikācijas celšanai.
“DNB banka” skaidroja, ka mākslīgais intelekts ir būtisks, taču ne vienīgais pārmaiņu iemesls. Mainīta arī darba organizācija un vienkāršoti iekšējie procesi.
Cita aina paveras kāda “DNB” Rīgas biroja darbinieka stāstītajā. Lai neapdraudētu savu darba vietu, darbinieks lūdza saglabāt viņa anonimitāti. Pēc viņa teiktā, Rīgas darbinieki par reorganizāciju uzzinājuši 6. oktobrī, attālinātā sanāksmē ar vadību Oslo.
“Pavisam tie ir aptuveni 175 cilvēki Rīgā, kas tagad ir neziņā par savu nākotni. Protams, tas nenozīmē, ka atlaidīs visus. Bet norvēģu vadība runā par “būtisku samazinājumu,” pauda darbinieks.
DNB banka saziņā ar LTV neatklāja, cik darbiniekus reorganizācija skars tieši Rīgā. Darbiniekiem solīts par tālākajiem soļiem paziņot 1. novembrī.
Pagaidām neesot piedāvāta ne pārkvalifikācija, ne cits amats.
“Mums solīja, ka mākslīgais intelekts atvieglos mūsu darbu, bet, kā izrādās, tas atvieglos izmaksas uzņēmumam. Ir sajūta, ka vadība ir melojusi mums,” teica darbinieks. “Noskaņojums ir ļoti drūms. Valda neskaidrība, šaubas, vilšanās,” atzina cits darbinieks.
Plašas darbinieku atlaišanas Latvijas darba tirgū tieši mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ vēl neatspoguļojas datos.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) norādīja, ka tikai atsevišķi darba devēji vakancēs kā papildu prasību minējuši tādu rīku kā “ChatGPT”, “Claude” vai “Microsoft Copilot” pārzināšanu.
Pēc statistikas datiem, pērn mākslīgā intelekta risinājumus izmantoja 12 % Latvijas uzņēmumu, bet vēl 10 % apsver to ieviešanu – galvenais šķērslis plašākai izmantošanai ir zināšanu un prasmju trūkums.
“Lielākais risks pastāv profesijās ar augstu rutīnas darba īpatsvaru, piemēram, datu ievades operatoriem un klientu apkalpošanas jomā, kā arī vienkāršāku grāmatvedības un programmēšanas uzdevumu veikšanā,” klāstīja NVA.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzīmēja: arī tad, ja darbinieku skaits tiek samazināts mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ, darba devējam jāievēro Darba likumā noteiktā atlaišanas kārtība. Ja atlaišana skar lielu darbinieku skaitu, darba devējam jākonsultējas ar arodbiedrību. Sarunās iespējams vienoties par citu darbu, garāku uzteikuma termiņu vai papildu kompensāciju.
“Neesmu masveidā dzirdējusi, ka notiktu tādas lielas darbinieku skaita samazināšanās tieši šī mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ, bet uzņēmumos pa vietām, pa atsevišķām individuālām amatu grupām, protams, ka tas notiek,” atklāja LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Viņa norādīja, ka mākslīgais intelekts var likvidēt daļu līdzšinējo darba vietu, vienlaikus arī radot jaunas vakances:
“Bet, neapšaubāmi, šajos apstākļos ikvienam ir jādomā līdzi un jāmācās, jo ir ļoti svarīga šī mūžizglītība. Jo mēs dzīvojam tādos mainīgos apstākļos, ka ar to izglītību, ko ieguva pirms desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem, vairs nevar cerēt, ka būs darbs pēc 10, 20, 30 gadiem.”
