Katru dienu no Baltā nama dienvidu puses paceļas Trampa helikopters, kas dodas uz jaunu štatu, kur viņš atbalstīs kādu republikāņu kandidātu Kongresa vēlēšanās. Lai gan viņa paša vārda vēlēšanu biļetenos, protams, nav, šādi Baltā nama saimnieks cenšas iedrošināt balsotājus.
Teksasa, Aiova, Mičigana un citi štati, kuros demokrāti sākuši mīt republikāņiem cieši uz pēdām, ir arī Donalda Trampa sīvākās cīņas vietas.
Jaunākās aptaujas liecina, ka Trampam pirms novembra vidustermiņa vēlēšanām jārēķinās ar ievērojamu sabiedrības neapmierinātību.
Ziņu aģentūras “Reuters” un vienas no pasaulē lielākajām tirgus izpētes un sabiedriskās domas pētniecības kompānijām “Ipsos” oktobra vidū veiktajā aptaujā prezidenta darbu atbalstīja 31 % amerikāņu, bet 66 % bija nemierā.
Īpaši kritiski vēlētāji vērtē ekonomiku un tas arī būs vēlēšanu galvenais strīda punkts, secina Bostonas koledžas profesors Deivs Hopkinss.
“Lielākais neapmierinātības iemesls ir dzīves dārdzība, augošā inflācija. Tas, starp citu, bija iemesls, kādēļ Tramps tika ievēlēts, jo tā bija problēma arī [viņa priekšgājēja, iepriekšējā ASV prezidenta Džo] Baidena laikā. Daudzi balsoja par Trampu, cerībā, ka viņš to atrisinās, taču, sanāca otrādi. Un te jāmin starptautiskais elements – karš Irānā, kam ir milzīga ietekme uz degvielas cenām, kas, protams, ir sadārdzinājušas arī preču cenas. Un cilvēki to cieši saista ar prezidenta politiku Irānā,” norāda Hopkinss.
Tramps situāciju saprot, uzskata eksperti, tāpēc Ukraina ir diskursa centrā un tieši tā tiek vainota degvielas cenu dārdzībā. Nerunājot par īsto problēmu – ASV sākto karu Irānā – un dodoties uz kampaņām, Tramps sola atbalstu tiem, kuri ir visproblemātiskākā auditorija, proti, lauksaimnieki.
Kanzasā, kas ir viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības štatiem ASV, kampaņas laikā Baltā nama saimnieks paziņoja par ieceri piešķirt lauksaimniekiem astoņus miljardus dolāru lielu atbalstu,
lai palīdzētu segt degvielas izmaksas ražas novākšanas sezonā.
“Es ar prieku paziņoju, ka ASV Lauksaimniecības departaments sāks īstenot jaunu programmu – “Ražas novākšanas degvielas atbalsta programmu”, piešķirot mūsu lauksaimniekiem astoņus miljardus ASV dolāru, lai palīdzētu kompensēt dīzeļdegvielas izmaksas šīs ražas novākšanas sezonas laikā. Un Kanzasas štata ASV senators Rodžers Māršals ir līderis, kurš cīnījās, lai tas notiktu. Rodžers panāca, ka tas notiek. Labs darbs, Rodžer!” pavēstīja Tramps.
Rodžers Māršals, ko prezidents piesauc, atkārtoti kandidē uz senatora vietu, bet popularitātes ziņā viņam bīstami tuvu pietuvojies demokrāts Ādams Hamiltons. Kanzasā cīņa ir pārsteidzoši sīva, lai gan šis štats demokrātu ASV Senātā nav ievēlējis kopš 1932. gada.
Kanzasa nav vienīgā. Virknē citu ASV štatu, kas līdz šim uzskatīti par teju neieņemamiem republikāņu cietokšņiem, un kuros Tramps uzvarēja pēdējās vēlēšanās, radušās dziļas uzticības plaisas. Sīvas cīņas izvērsušās arī Aiovā, Džordžijā, Ziemeļkarolīnā un citur.
Arī Teksasā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par republikāņu štatu.
“Tramps ir paveicis arī labas lietas. Taču šobrīd viņš iejaucas pārāk daudzās lietās vienlaikus. Ir kari – par tiem taču visi zina. Un tad vēl Baltā nama remontdarbi. Tie izmaksā ārkārtīgi daudz naudas,” pauž kāds Teksasas iedzīvotājs.
“Trampa pirmās prezidentūras termiņa četru gadu laikā mēs pieredzējām benzīna cenu kritumu. Tas ļoti palīdzēja daudziem cilvēkiem,” pauž kāds cits teksasietis.
Republikāņiem likmes ir augstas. Ja partija zaudētu vairākumu kaut vienā no Kongresa palātām, Trampam varētu kļūt sarežģītāk virzīt savu likumdošanas programmu.
“Mums ir dažas domas par to, kā viss varētu izskatīties, ja demokrāti pārņems, piemēram, kaut vienu Kongresa palātu, jo tieši tā bija arī Trampa pirmās prezidentūras laikā. Un tas viss beidzās ar lielu spriedzi Kongresā un Baltajā namā,” atgādina Bostonas koledžas profesors Deivs Hopkinss. “Un tas noteikti varētu atkārtoties. Bija ļoti daudz agresīvas izmeklēšanas un vienu brīdi tika pat apturēts valdības darbs budžeta strīdu dēļ. Vai varētu būt prezidenta impīčments, kas jau divreiz pieprasīts. To ir grūti paredzēt. Katrā ziņā, būs daudz demokrātu, kuri uzskatīs, ka Tramps to ir pelnījis, jo ir pārkāpis savas tiesības, taču vai tam būs kāda politiska jēga – tas jau ir pavisam cits jautājums. Iepriekšējās reizēs tam nebija lielas ietekmes uz viņa politisko popularitāti, jo daudzus tas nepārliecināja. Un kāda jēga no impīčmenta pieprasīšanas, ja tam nav seku.”
Kongresa vēlēšanas, kā uzsver eksperti, būs kā referendums par prezidenta divu gadu darbu.
Tie, kuri būs nobalsojuši par republikāņiem, būs to vidū, kuri nesalaužami piekrīt Trampa nostājai imigrācijas jautājumā, atbalsta solījumus aizstāvēt Amerikas intereses un pārliecību, ka viņš izaicina Vašingtonas politisko eliti.
Bet tos, kuri no republikāņiem būs nosliekušies par labu demokrātiem, nebūs pārliecinājusi prezidenta cīņa ar dzīves dārdzību, degvielas un pārtikas cenām, kā arī ārpolitika un kari, kurus arvien nav izdevies atrisināt.
Tomēr neapmierinātība ar prezidentu automātiski nenozīmē gatavību balsot par demokrātiem.
Daļai vēlētāju joprojām svarīgāka ir imigrācija, konservatīvās vērtības vai uzticība Republikāņu partijai. Tāpēc novembra vidustermiņa vēlēšanas parādīs ne tikai to, kā amerikāņi vērtē Trampu, bet arī to, kurus jautājumus uzskata par svarīgākajiem savai nākotnei.
