Pirmais un svarīgākais noteikums – nebaidīties un neatlikt dokumentu kārtošanu uz pēdējo brīdi. Kā uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze, jautājumu ir daudz, bet katrs gadījums ir ļoti individuāls:
“Patiesībā tās ir divas lielās grupas. Viena ir tie, kas ir zināmu laiku nostrādājuši Latvijā, pēc tam aizbraukuši no Latvijas strādāt kādās citās valstīs, un tad, kad viņi ir sakrājuši un nolēmuši doties pensijā, viņi atgriežas Latvijā. Un otra kategorija ir tie, kas jau tuvāk pensijas vecumam ar lielu stāžu Latvijā nolemj doties vēl kādus gadus pastrādāt ārpus Latvijas.”
ĪSUMĀ:
Svarīgs līgums ar valstīm, kurās strādāts
Vienlaikus skaidrs ir tas, ka daudzus māc bažas – vai ārzemēs nostrādātie gadi vispār tiks ieskaitīti?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Egita Ose nomierināja, ka Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī valstīs, ar kurām Latvijai ir attiecīgi sociālās drošības līgumi nostrādātais laiks nepazūd. Katra valsts aprēķina un maksā savu daļu par tur nostrādāto periodu, bet stāži tiek summēti, lai sasniegtu nepieciešamo slieksni. Taču visam pamatā ir atklātība un savlaicīga rīcība.
“Ir ļoti būtiski, ar ko mēs esam saskārušies, ka nezinu, kāpēc cilvēki sāk slēpt informāciju, ka viņiem ir bijuši apdrošināšanas periodi citās valstīs, un tad notiek riņķa dancis, ka mēs ļoti ilgi meklējam informāciju.
Aicinu neslēpt, norādīt uzreiz visu nepieciešamo informāciju, un tad būs ātrāka informācijas apmaiņa starp valstīm.
Katra no valstīm aprēķinās stāžu par sevi un maksās tikai par sevi. Piemēram, Latvijā ir ļoti svarīgi, lai rastos tiesības uz pensiju, 20 gadi apdrošināšanas stāža,” teica Ose.
Tātad katra valsts izvērtē savus apdrošināšanas periodus un atbilstoši tās noteikumiem aprēķina un maksā savu pensijas daļu. Savukārt, ja cilvēks strādājis valstī, ar kuru Latvijai nav attiecīga līguma, un tā nav valsts, kurai piemērojama ES koordinācija, darba stāža summēšana var nebūt iespējama. Tādēļ katra cilvēka situācija jāizvērtē atsevišķi. Turklāt nepārtraukti norit sarunas ar valstīm, ar kurām šādu savstarpējo darba stāžu summēšanas līguma vēl nav, lai tos noslēgtu.
Uzkrāt visu informāciju darba mūža laikā ir praktisks ieteikums ikvienam, kurš savas darba dzīves laikā pārcēlies no vienas valsts uz citu, un, jo precīzākas ziņas iestādēm ir pieejamas jau sākumā, jo mazāk laika jāpatērē papildu informācijas pieprasījumiem un neskaidrību novēršanai.
Pensionārs gaida atbildes no Lielbritānijas
Raidījumā izskan arī konkrēts klausītāja jautājums par Latvijas pensionāru, kurš dzīvo Latvijā, bet darba stāžu uzkrājis arī Vācijā un Lielbritānijā. Par Vācijā nostrādāto laiku informācija saņemta savlaicīgi, kamēr atbildes no Lielbritānijas kavējas un rezultātā nācās saņemt minimālo pensiju, gaidot turpmāko lēmumu.
Kā skaidroja VSAA pārstāve – aģentūra nevar pieņemt galīgo lēmumu par pensiju, kamēr iegūta nepieciešamā informācija no otras valsts.
Latvijas iestāde var atkārtoti pieprasīt datus, taču nevar pilnībā kontrolēt citas valsts iestāžu atbildes termiņus. Šādā situācijā cilvēks var arī pats vērsties attiecīgās valsts kompetentajā iestādē un lūgt paātrināt informācijas sniegšanu. Kad nepieciešamās ziņas saņemtas, VSAA var pieņemt galīgo lēmumu un, ja pienākas, izmaksāt iepriekš neizmaksāto pensijas daļu.
Šis atgādina, ka aiz pensijas aprēķina slēpjas ne tikai dokumenti un noteikumi. Cilvēkam, kurš visu darba mūžu godīgi maksājis sociālās iemaksas, gaidīšana var nozīmēt arī finansiālu nedrošību laikā, kad darbspējas un iespējas pašam palielināt ienākumus jau ir ierobežotākas.
Svarīgi nokārtot nodokļu rezidences statusu
Otrs lielais bieds bieži vien ir nodokļi, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs skaidroja, ka galvenais atslēgvārds ir nodokļu rezidence. Ja cilvēks gadiem dzīvo un strādā ārzemēs, bet nav savedis kārtībā savus datus un paziņojis par izbraukšanu, sistēmā viņš joprojām var figurēt kā Latvijas rezidents, un tas var radīt nevajadzīgus pārpratumus vai prasības iesniegt gada deklarācijas.
Turklāt nodokļu rezidenci nevar noteikt tikai pēc tā, cik dienu cilvēks pavadījis ārpus Latvijas, vērtē arī citus apstākļus, piemēram, kur ir ģimenes dzīvesvieta, kur veiktas sociālās iemaksas un vai ir saikne ar īpašumu Latvijā vai ārvalstīs. Bet, ja cilvēks pārceļas uz citu valsti, bet laikus nepaziņo par dzīvesvietas maiņu un nenokārto savu nodokļu rezidences statusu, var rasties situācija, kurā iestādes joprojām uzskata, ka viņam ir pienākumi iepriekšējā valstī.
Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants “EURES” jautājumos Andris Segliņš, kurš ir viens no cilvēkiem, kurš sastopas ar ikdienā uzdotajiem jautājumiem par diasporu un pensijām, norādīja uz vēl kādu svarīgu faktu:
“Būtiska lieta, kas ir jāņem vērā un ar ko mēs saskaramies kā kļūdu, ka mūsu tautieši, kad atgriežas no ārvalstīm, nepaziņo par to attiecīgās valsts kompetentajai ieņēmumu institūcijai.
Līdz ar to šī valsts uzskata, ka vēl joprojām persona atrodas ārvalstīs, un var veidoties sarežģītas situācijas, kur pēc tam var tikt uzliktas pat soda sankcijas, ja nav ievērota noteiktā kārtība.”
Ja paliek ārzemēs, būtisks dzīvības apliecinājums
Savukārt tiem, kuri jau bauda pelnīto atpūtu un Latvijas pensiju saņem, dzīvojot ārvalstīs, nedrīkst aizmirst par vienu svarīgu ikgadēju formalitāti – dzīvības apliecinājumu. Laika posmā no 1. oktobra līdz 15. decembrim aģentūrai ir jānosūta ziņa, ka esat sveiki un veseli. To tagad var izdarīt pavisam vienkārši un mūsdienīgi – izmantojot e-adresi vai drošu elektronisko parakstu.
Protams, reizēm dzirdam viedokli: tad es palikšu tur, kur lielāka pensija vai tur, kur pensijas iegūšanai ir vienkāršāki noteikumi, taču atgriešanās mājās nevar būt tikai plika matemātika vai nodokļu likmju salīdzināšana – tā vispirms ir sajūta.
Kaut arī citviet ienākumu nodokļu likmes var šķist mazākas, Latvijā pensionāra neapliekamais minimums sasniedz 1000 eiro mēnesī, kas mūs dara ļoti konkurētspējīgus arī uz Eiropas fona.
Grauze atgādināja, ka bieži vien izšķirošais nav vis vispārējais pensijas izmērs, bet gan tas, kāda ir dzīves dārdzība:
“Tas, ko es esmu dzirdējusi no cilvēkiem, tas, ko viņi man ir teikuši, ka viņiem mazāk svarīgs varbūt ir pensijas lielums, nopelnītā summa, bet ir svarīgi, cik paliek pāri pēc rēķinu nomaksas. Un tas, ko esmu dzirdējusi no ļaudīm Īrijā un Lielbritānijā, tad Latvijā cilvēkiem bieži vien ir savs dzīvoklis, varbūt ne Rīgā, bet Alsungā un par to nav jāmaksā īre, tikai komunālie maksājumi un tad, kad tie izdevumi sasummējas, ir svarīgi, cik paliek pāri dzīvei. Un tas secinājums ir tāds, ka Latvijā bieži vien paliek vairāk pāri un tas ir iemesls, kāpēc cilvēki nolemj pensijas vecumā atgriezties Latvijā uz dzīvi.”
Un, lai atgriešanās sajūtu neaptumšotu birokrātija, eksperti aicina nepalikt vienatnē ar saviem jautājumiem. NVA “EURES” konsultanti un arī reemigrācijas koordinatori ir gatavi palīdzēt salikt visus punktus uz “i” vēl pirms somu sakravāšanas.
