Mikroshēmas ir mums visapkārt. Tās darbina teju visas ierīces, un mūsdienu dzīve bez tām nav iedomājama.
RTU mikroshēmu virziena vadītājs Jānis Sperga norādīja: “Ja man vajadzētu pateikt, cik ir šajā telpā, tad mikroshēmu skaits varētu būt mērāms vairākos simtos, ja ne tūkstošos, bet tranzistoru skaits noteikti vairākos miljardos šajā vienā telpā. Mikroshēmas ir visur. Telefonos, datoros, mūsdienās pat tosterī. Viņas ir mūsu digitālās civilizācijas pamats. Ja izņems ārā no mūsu pasaules mikroshēmas, principā mēs esam atsviesti atpakaļ 70–80 gadus.”
Mikroshēmas nav tikai mazas elektroniskas detaļas. To izstrāde prasa zināšanas elektronikā, programmēšanā un inženierzinātnēs. Šajās dienās Rīgas Tehniskajā universitātē notiek “Čipatons” (“Chipaton”). Tā laikā studentiem un vidusskolēniem ir iespēja apgūt čipu dizaina pamatu.
Latvijas Mikroshēmu kompetences centra pārstāvis Kristiāns Kreinbergs norādīja: “”Čipatona” laikā mēs piedāvājam iemācīties čipu dizainu no pašas pirmās dienas. Bieži vien ir sajūta, ka šis ir ļoti sarežģīts process, ka tajā ir grūti tikt iekšā kā darbiniekam. Patiesībā tas viss ir ļoti iespējams. Mēs esam uztaisījuši pasākumu, kurā jau pirmajā dienā viņi uzzīmē savu pirmo čipu un pāris dienu laikā izveido reālus produktus, kas varētu tālāk tikt virzīti jau nākamajam solim.”
Viens no “Čipatona” dalībniekiem ir Renārs Vilciņš. “Es pašlaik mācos elektronikas inženieriju. Man pirmajā un otrajā kursā bija nedaudz par čipa dizainu. Man tas šķita interesanti. Šī ir ļoti laba platforma, kur attīstīt šīs zināšanas,” viņš sacīja.
Pasākuma rīkotāji uzver – Eiropas Savienība jau labu laiku ir sapratusi, ka šī joma Eiropā ir vāji attīstīta un šādas tehnoloģijas tiek importētas no Āzijas valstīm. Tādēļ ir jāsekmē ražošana uz vietas, lai mazinātu atkarību no citām valstīm. Lai tas notiktu, visa pamatā ir speciālistu sagatavošana.
Latvijas Mikroshēmu kompetences centra pārstāvis Kristiāns Kreinbergs norādīja: “Čipu dizaina laboratorijas ir veids, kā mēs Latvijā par salīdzinoši maziem līdzekļiem spējam ielikt savu kāju durvīs un sākt būt daļai no šīs ķēdes. Pieprasījums ir visā pasaulē. Pieprasījums ir arī no vietējās industrijas.”
Rīgas Tehniskajā universitātē vērtē, ka šobrīd Latvija neapzinās mūsu potenciālu šai nozarē.
“Mēs nepietiekami apzināmies to, ka ir iespējas, – tagad Eiropas Savienībā ne tikai ir gan finansiālie instrumenti, gan dažādas direktīvas, gan dažādas programmas, kas ir parādījušās, gan arī daudzās universitātēs strauji attīstās mikroshēmu projektēšana. Latvijā vēl joprojām mēs neesam to līdz galam aptvēruši, kaut arī daudzi no mūsu uzņēmumiem tiešām saprot nepieciešamību un paši izsaka savas vajadzības,” sacīja RTU mikroshēmu virziena vadītājs.
Pirmie soļi šīs nozares attīstībā sākas ar cilvēkiem, kuri ir gatavi apgūt jaunas zināšanas. “Chipaton” organizatori atzīst, ka jauniešu interese bijusi lielāka, nekā gaidīts, — visas dalībnieku vietas tika aizpildītas ļoti ātri, parādot, ka šādi pasākumi būs jārīko vēl.
