Kā norādīja arodbiedrība, visas stjuartu darba vietas paredzēts samazināt Rīgas bāzē. Minētais darbinieku skaits neietver apkalpes locekļus, kuri kopš kolektīvās atlaišanas procesa sākuma uzņēmumu jau atstājuši brīvprātīgi.
LAA apšauba kārtību, kādā tiek izmantoti atlases kritēriji darbinieku atlaišanai, norādot, ka ar tiem neesot pilnībā iepazīstināti.
Tāpat iebildumi ir arī pret nosacījumiem, ar kādiem darbiniekiem piedāvā pārtraukt darba attiecības. Proti, ja “airBaltic” nākotnē atsāks darbinieku pieņemšanu, priekšroka darba intervijās būs tiem, kuri labprātīgi parakstīs abpusējo vienošanos par aiziešanu. Arodbiedrība šādu piedāvājumu uzskata par ultimātu.
“Mēs gribētu redzēt to, ka pēc tam tomēr esam atkārtoti pārskatījuši šos paziņojumus kopā ar “airBaltic” un tikai tad ir uzsākta vērtēšana, tiek dotas šīs te papildus iespējas gan nepilnam darba laikam, gan bezalgas atvaļinājumiem.
Šobrīd process nav likumam atbilstošs, nav pilnvērtīgs, un, lai novērstu uzņēmumam jebkādus tālākos riskus, tad ceram uz uzņēmuma veselo saprātu,”
norādīja LAA valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Sākotnēji “airBaltic” pieļāva, ka darba vietas varētu zaudēt 500 līdz 700 darbinieku Rīgas, Tallinas un Viļņas bāzēs. Pašreizējais skaits par aptuveni 300 atlaižamajiem attiecas tikai uz pilotiem un stjuartiem.
“airBaltic” pārstāvis Augusts Zilberts portālam LSM.lv apstiprināja, ka pašreizējā “airBaltic” kolektīvās atlaišanas procesā plānotais darbinieku skaita samazinājums ir aptuveni 100 pilotu un 200 salona apkalpes darbinieku. Tiesa, šie skaitļi vēl nav galīgi un var mainīties, noslēdzoties darbinieku izvērtēšanas procesam.
Aviokompānijā norādīja: darbinieku skaita samazināšana ir saistīta ar nākamajam gadam plānoto lidojumu apjomu un maršrutu tīklu. Pilotu skaita samazinājums skars visas trīs airBaltic bāzes – Rīgā, Viļņā un Tallinā. Savukārt salona apkalpes darbinieku pārpalikums veidojas Rīgas bāzē, kamēr Viļņā un Tallinā ir nepieciešami papildu darbinieki.
Tādēļ Rīgas bāzes darbiniekiem iespēju robežās tiks piedāvāts turpināt darbu citās uzņēmuma bāzēs, ja tajās būs pieejamas vakances.
“Attiecībā uz darbinieku atlases kritērijiem jāuzsver, ka tie izvēlēti pēc vairākām konsultāciju kārtām ar arodbiedrībām, kuru laikā visas iesaistītās puses iesniedza savus priekšlikumus. “airBaltic” sākotnēji piedāvāja citus kritērijus, taču, izvērtējot arodbiedrību argumentus, piekrita kompromisa risinājumam – izmantot uzņēmumā jau iepriekš regulāri piemērotās pilotu un salona apkalpes darbinieku novērtēšanas sistēmas. Šādu pieeju rosināja divas citas arodbiedrības. Izvēlētie kritēriji ņem vērā gan darba stāžu, kura nozīmi īpaši uzsvēra Latvijas Aviācijas arodbiedrība, gan profesionālo kvalifikāciju un citus ar darba pienākumu izpildi saistītus faktorus,” atzīmēja Zilberts.
“airBaltic” norādīja, ka konsultāciju laikā uzklausītas un izvērtētas arī LAA paustās bažas par atsevišķiem vērtēšanas kritērijiem. Lai gan arodbiedrību viedokļi par piemērotāko atlases kārtību atšķiras, tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav apspriesti vai izteiktie argumenti nav ņemti vērā. Izvēlētais risinājums ir kompromiss starp dažādajiem priekšlikumiem un uzņēmuma darbības vajadzībām, teica kompānijā.
“”airBaltic” apzinās šī procesa ietekmi uz darbiniekiem un ir apņēmies to īstenot maksimāli caurskatāmi, saprotami, konsekventi un ar cieņu pret ikvienu iesaistīto,” piebilda Zilberts.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Jaunais uzņēmuma biznesa plāns vairs neparedz strauju flotes palielināšanu – gluži pretēji, lidmašīnu skaitu plānots samazināt, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi.
Uzņēmums jau paziņojis par maršrutu skaita samazināšanu nākamvasar. Savukārt šī mēneša sākumā kompānija paziņoja par plānoto kolektīvo darbinieku atlaišanu.
Pirms tam “airBaltic” brīvprātīgi vērsās ASV Ņujorkas štata Maksātnespējas tiesā, lai uzsāktu savu finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV likumos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai. Tās mērķis ir nevis uzņēmuma bankrots (maksātnespēja un likvidācija), bet gan tieši pretēji – uzņēmuma finanšu sakārtošana, lai tas varētu turpināt darbu.
