ĪSUMĀ:
Kā norādīja Latvijas Bankā, kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par attiecīgi 15,3 % un 9,9 %. Līdzīga tendence ir novērojama arī 2026. gada 1. pusgadā, kad nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pērnā gada 1. pusgadu, pieauga par 14,4 % un mājsaimniecībām – par 10,6 %.
Tie ir starp straujākajiem pieauguma tempiem eirozonas valstu starpā. Turklāt kreditēšana vēl arvien turpina augt straujāk nekā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP).
Kādēļ ir svarīgi, lai valstī attīstās kreditēšana?
Stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no kritērijiem, kas stiprina valsts ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Latvijā uzņēmumi un mājsaimniecības finansējumu piesaistīta galvenokārt ar banku starpniecību, tāpēc norisēm kreditēšanas tirgū ir nozīmīga ietekme uz makroekonomisko situāciju valstī.
Avots: Latvijas Banka
Pārskatā secināts, ka kreditēšanas kāpums nav koncentrēts tikai atsevišķos kredītu veidos vai tautsaimniecības nozarēs, bet vērojams plašā kredītu produktu spektrā. Par noturīgāku kreditēšanas atkopšanos liecina arī tas, ka nozīmīgu daļu no uzņēmumu kreditēšanas pieauguma veidojuši jauni klienti, kuriem pēdējo gadu laikā nav bijis aktīvu kredītsaistību kredītiestādēs, atzīmēja centrālajā bankā.
Latvijas Bankā norādīja, ka pastāv vairāki faktori, kas liecina, ka kreditēšanas pieaugums galvenokārt ir saistāms ar lielāku aizdevēju gatavību finansēt plašāku uzņēmumu un mājsaimniecību loku. Uz to norāda gan salīdzinoši riskantāku pirmreizējo kredītņēmēju īpatsvara pieaugums, gan arī uzņēmumu aptauju rezultāti, kas liecina par augstāku apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvaru, īpaši mazo un ļoti mazo uzņēmumu segmentā.
“Mēs redzam, ka bankas ir gatavas piedāvāt kredītus plašākam aizņēmēju lokam, attiecīgi tādi, kas agrāk varbūt nebūtu kredītu saņēmuši, tagad tiek izsvērti. Attiecīgi tiek izsniegti nedaudz riskantāki kredīti. Bet, no otras puses, redzam, ka arī likmes pēdējos gados ir zemākas, nekā tās bija agrāk. Tas nozīmē, ka kredīti ir kļuvuši pieejamāki plašākam pulkam, kas varbūt iepriekš to neizskatīja. Te ir runa gan par monetāro politiku, Eiropas Centrālās bankas noteiktajām likmēm, gan banku pievienotajām likmēm. Hipotekārajā kreditēšanā redzam, ka bankas sāk piedāvāt aizvien zemākas likmes, un tas nozīmē, ka vairāk cilvēku izskata aizņemšanās iespēju,” teica Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Pēc centrālajā bankā teiktā, pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī mājokļu kreditēšanā, kur pieaug gan ar kredītiem finansēto darījumu īpatsvars, gan aizdevēju aktivitāte ārpus Rīgas un Pierīgas. To veicinājusi konkurences pastiprināšanās, vienkāršāka pārkreditēšanās un valsts atbalsta instrumenti. Turpmākai finansējuma pieejamības uzlabošanai būtiski ir nostiprināt šo pozitīvo dinamiku, vienlaikus mazinot strukturālos šķēršļus, kas Latvijā joprojām uztur augstāku kredītu cenu un ierobežo uzņēmumu un mājsaimniecību iespējas pilnvērtīgi izmantot ārējo finansējumu.
Neraugoties uz pozitīvajām pārmaiņām, kredītu atlikuma attiecība pret IKP Latvijā joprojām saglabājas viena no zemākajām eirozonā.
Finansējuma pieejamību joprojām ierobežo salīdzinoši augsta kredītu cena un stingras nodrošinājuma prasības, ko nosaka aizdevēji. Lai gan uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties, tas nav atspoguļojies būtiski lielākā pieprasījumā pēc ārējā finansējuma, jo daļa uzņēmumu kredītu nosacījumus joprojām vērtē kā nepievilcīgus. Tas norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt konkurenci kreditēšanas tirgū, paplašināt kredītņēmējiem pieejamo finanšu produktu klāstu un izvērtēt jaunus finansējuma avotus, tostarp kredītu vērtspapīrošanas attīstību.
“Finanšu pieejamības pārskatu” Latvijas Banka publicē ceturto gadu. Tajā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.
