Sanāksmes laikā kļuva zināms, ka Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre pa tālruni sazinājušies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Šīs sarunas bija kā turpinājums pērnās nedēļas sarunām Oslo un ievads gaidāmajām tehniskajām sarunām Abū Dabī starp ASV, Krieviju un Ukrainu. Atklājot Ziemeļvalstu padomes sesiju, Stubs sniedza īsu komentāru par notikušo sarunu.
“Saruna ar prezidentu Putinu bija profesionāla un tieša. Mēs ar premjerministru uzskatījām par svarīgu, lai tādas pierobežas valstis kā Somija un Norvēģija izskaidrotu jautājumus, kas varētu radīt pārpratumus, un nodotu tiešus vēstījumus no Ziemeļvalstu skatpunkta – gan no Somijas, gan no Norvēģijas puses,” teica Stubs.
Foto: IMAGO/Lehtikuva Somijas prezidents Aleksandrs Stubs
Lai gan Somijas un Norvēģijas līderi esot runājuši savu valstu, nevis visas Eiropas vārdā, un par šo sarunu esot informējuši arī Ziemeļvalstu sabiedrotos, ne visi bija priecīgi par zvanu Putinam.
Kā žurnālistiem atzina Dānijas premjere Mete Frederiksena, viņa ir skeptiska par nepieciešamību šādai saziņai ar Maskavu.
“Esmu ļoti skeptiska par šo iniciatīvu, ko Norvēģija un Somija pašas ir uzņēmušās.
Neredzu nekādas pazīmes, ka Krievija vēlētos mieru ar Eiropu. Uzskatu, ka mums ir jāsaglabā Eiropas vienotība, nevis jārīkojas katram uz savu roku,” teica Dānijas premjere.
Lai cik tuvas dažādos jautājumos būtu Ziemeļvalstis, tomēr domas vēl dalās par to, vai ar Krieviju būtu jārunā. Šī telefonsaruna ir pirmais Kremļa tiešais kontakts ar kādu no Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā kopš pērnā gada vasaras. Toreiz Putins sazvanījās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
Ziemeļvalstu ietekme ir pieaugusi, un tās ir spējušas arī šajos sarežģītajos laikos savā starpā būt vienotas un sadarboties ar partneriem, tostarp Baltijas valstīm.
Sagaidāms, ka šogad Helsinkos izskanēs aicinājums pastiprināt sadarbību arī ar ģeogrāfiski tālo, bet vērtībās tuvo Kanādu, jo arī situācija Arktikā ir būtisks jautājums Ziemeļvalstu drošībai.
Kā sarunā ar LTV atzina Ziemeļvalstu padomes prezidents Ville Veirinens, pašās Ziemeļvalstīs izaicinājumi ir saistīti ne tikai ar fizisko drošību, bet arī finansiālo drošību, ar dzīves dārdzību.
Par izdevumu samazināšanu runā daudzviet, arī Somijā. Un tas nozīmē, ka aktuāls ir jautājums, kur tādā gadījumā rast naudu Ukrainas atbalstam, jo slogs gulstas tieši uz Eiropu.
“Nedomāju, ka mums par šo jautājumu ir bijusi pietiekami drosmīga diskusija. Mums ir jāatbalsta Ukraina, un tas prasīs laiku. Turklāt Somijā un Baltijas valstīs mēs saprotam, ka šo procesu nedrīkstam apturēt. Ukrainai ir jāsaņem atbalsts tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Šī ir diskusija, kuru vēl īsti neesam uzsākuši, bet mums tajā ir jāiesaistās,” atzina Veirinens.
Helsinkos jau otrdien ieradies arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, kurš Ziemeļvalstis raksturojis kā tuvākos sabiedrotos, un ar kolēģiem šeit viņš runās gan par miera centieniem, gan praktisku palīdzību Ukrainai.
