Baltais nams un Kremlis runā par dažādiem enerģētikas projektiem
Kā apgalvo “Financial Times” avoti, Baltais nams un Kremlis apspriež iespēju atsākt kopuzņēmuma darbību pie Sahalīnas salas, proti, projektu “Sahalin-1”, kurā piedalījās ASV uzņēmums “ExxonMobil”.
Avoti pastāstīja, ka tiek apspriesta arī ASV uzņēmumu līdzdalība plānā par Krievijas naftas piegāžu atjaunošanu Eiropai pa cauruļvadu “Družba”.
Tāpat runāts par iespējām atjaunot gāzes piegādes pa saglabājušos “Nord Stream” cauruļvadu infrastruktūru Baltijas jūrā.
Amtpersonas apspriedušas arī iespēju ASV investoriem iegādāties “Lukoil” ārvalstu aktīvus, kā arī veidot kopīgu ASV un Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes projektu Aļaskā.
Šādi projekti varētu mainīt enerģētikas tirgus situāciju, taču to īstenošanu apgrūtina sankcijas, Eiropas valstu nostāja un neskaidrība par kara izbeigšanas nosacījumiem.
Eiropas valstis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir centušās samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem.
Arī “Nord Stream” darbības atjaunošana būtu saistīta ar būtiskiem juridiskiem un politiskiem šķēršļiem, tostarp sankcijām un nepieciešamību panākt attiecīgo valstu piekrišanu.
Apspriesta arī sadarbība citās nozarēs
Citi priekšlikumi ietver ASV aviokompāniju tranzīta lidojumu atsākšanu Krievijas gaisa telpā, kā arī sadarbību titāna ražošanā un piegādēs. Titāns ir nozīmīgs materiāls aviācijas nozarē.
Vēl viens priekšlikums skar Krievijas okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas pārvaldību. “Financial Times” ziņo par iespēju nodot tās administrēšanu kādai ASV struktūrai, vienlaikus paredzot saražotās elektroenerģijas sadali starp Ukrainu un Krieviju.
Šāda iecere skartu ne tikai enerģētikas, bet arī Ukrainas suverenitātes un kodoldrošības jautājumus.
Krievija cer atgriezties starptautiskajā apritē
Šie potenciālie darījumi ir daļa no plašākiem ASV centieniem, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu, radot stimulus sarunu sākšanai, norāda “Financial Times”.
Tajā pašā laikā ASV amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka šādu projektu īstenošana ir iespējama tikai pēc karadarbības beigām, norāda izdevums.
Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs iespējamos komerciālos darījumus apspriedis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un citām Krievijas amatpersonām.
Krievijai, kura joprojām turpina asiņainu agresiju Ukrainā, ekonomisko attiecību atjaunošana ar ASV varētu pavērt ceļu uz starptautiskās izolācijas mazināšanu un piekļuvi investīcijām, pret ko iebilstu liela daļa Rietumvalstu.
