Amerikas Kinoakadēmijas “Oskaru” un citas balvas ieguvusī animācijas filma “Straume” pavēra slūžas pasaules interesei par Latviju. Panākumu iespaidā tika izdota galda spēle, tapa īpaša pastmarka, apģērbi un pārtikas produkti ar filmas tēliem. Taču līdz šim potenciāls, ko varētu dot slavenās filmas, līdz galam netiek izmantots, sacīja eksperti.
“2025. gadā pienesums Latvijas ekonomikā bija 4,3 miljoni eiro no atbalstītajiem filmu fonda projektiem. Visizteiktāk interese par kopražojuma produktiem ir no Vācijas, arī Igaunijas un Ziemeļvalstīm. Un šogad atbalstā ir arī Vācijas un Beļģijas projekts,” vērtēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras galvenā projektu vadītāja Aiga Pīķe.
Filmu industriju piesaista daudzveidīgās lokāciju vietas, arī padomju perioda ēkas, kas interesē industriju: “Tas ir tas, ar ko konkurējam. Teiksim, Rietumeiropā šādas ēkas vairs nav saglabājušās, un tas arī ļauj atainot filmās pagājušā gadsimta vidus notikumus,” pauda Pīķe.
Rīgas pašvaldības programma “Rīgas Filmu fonds” darbojas jau 16 gadus, un šo gadu laikā atbalstīti 60 filmu projekti.
“Kopumā līdzfinansējumā esam ieguldījuši 8,2 miljonus, un tas Latvijas ekonomikā ienesis vairāk nekā 45 miljonus eiro.
Atdeve ir laba – uz pašvaldības ieguldīto vienu eiro tiek atvesti pieci eiro vietējos tēriņos, kas ir gan atbalsts vietējai industrijai, gan viesmīlības sektoram,” sprieda Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras galvenā projektu vadītāja.
Arī kinokritiķe Kristīne Simsone sacīja – gan kopražojumu filmu uzņemšana Latvijā, gan nacionālā kino pienesums ir ar plusa zīmi.
“Viena filma nodarbojas ar mūsu publisko diplomātiju pasaulē, filma nodrošina darbavietas, filma nodrošina darbavietas arī izrādītājiem un tā tālāk, un tā joprojām. Jautājums, kā mēs to izmantojam, ir mazliet cits,” sacīja Simsone.
Arī tūrisma portāla “baltictrawenews.com” direktors Aivars Mackevičs uzskata, ka jābūt piedāvājumam.
“Tas būtu interesanti parādīt, kur dabā tas tika uzņemts. Kaut vai šī pēdējā Kairiša filma “Uļa” – es domāju, ka dažus pievērsīs Augšdaugavas novadam, lai aizbrauktu un paskatītos, kur mūsējā Uļa Semjonova ir dzimusi,” uzskata Mackevičs.
Tūrisma piedāvājums būtu jāpapildina ar vietām, kur uzņemtas pazīstamas filmas, bet kurš to darīs, – jautāja Simsone:
“Mēs nevaram izvilkt šādu atsevišķu lietu kā kinotūrisma organizēšana un tagad teikt, ka šīm organizācijām [LIAA, RITA] šis būtu jādara, jo tam ir jāiekļaujas kādā lielākā kopējā plānā, ko mēs kā valsts gribam pateikt ar to kino, kas pie mums tiek filmēts un ar mūsu kino.”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Ieva Jāgere sacīja – filmas “Straume” panākumi sekmēja Latvijas atpazīstamību. Taču arī citu filmu uzņemšana Latvijā – “Sisi”, “Mežonīgie, mežonīgie Austrumi” to veicinājusi, kas redzams pēc tūristu pieplūduma.
“Iespējams, caur komunikāciju mums vairāk jāstāsta, ka šīs filmas ir uzņemtas Latvijā, ka tās ainavas, kas tur redzamas, tas tiešām ir Latvijā, un tādā veidā varam veicināt tūrismu,” norādīja Jāgere.
Perspektīvu turpmākajam darbam dod arī šoruden notikusī tikšanās ASV ar lielajām filmu kompānijām, – “Paramount Pictures”, “Warner Bros. Discovery”, “The Walt Disney Company” un citām.
Tiesa, finansējums filmu nozarei joprojām ir uzmanības degpunktā. Aizejošā valdība nesen norāva stopkrānu idejai par straumēšanas platformu nodevas ieviešanu, kas tika gatavota vairākus gadus un pašmāju filmu radīšanai dotu stabilu ienākumu līdz vienam miljonam eiro ik gadu. Tā vietā politiķi solīja nodevas vietā jau nākamgad budžetā rast vienu miljonu. Taču garantijas šādam solījumam nav, jo budžeta tapšanā jostas savilkšana ir prioritāte.
