Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija satraukta par Eiropas Savienības Padomes nostāju par nozares politiku pēc 2027. gada. Organizācijas pārstāvis Raivis Bahšteins norādīja, ka nesen pieņemtajā Padomes nostājā vairs nav skaidras prasības ikvienai dalībvalstij atbalstīt pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un tās turpināšanu.
Proti, svītrots Kopējās lauksaimniecības politikas regulas priekšlikuma 10. panta 2. punkts. Taču, ja lēmumu par šo atbalstu atstāj dalībvalstu ziņā, tas kļūs mazāk prognozējams lauksaimniekiem un atbalsta nosacījumi var būtiski atšķirties starp valstīm.
“Bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas visā Eiropā ir diezgan satrauktas par šo jautājumu, un Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo Latvija bioloģisko platību ziņā ir sasniegusi ļoti labus rezultātus. Pēdējos gados par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību izrāda arī ļoti daudz konvencionālo lauksaimnieku. Līdz ar to šis nebūtu īstais brīdis, kad vājināt šo attīstības tempu,” teica Bahšteins.
Neziņu par nākotni pauda arī asociācijas valdes loceklis Jānis Garančs, kurš savukārt pārstāv arī uzņēmumu SIA “Aloja-Starkelsen”, kas ražo bioloģisko kartupeļu cieti. Līdz ar to pārstrādes uzņēmums atkarīgs no vietējo zemnieku bioloģiski izaudzētās produkcijas.
“Ja mums nav pilnīga pārliecība par to, kāda būs atbalsta struktūra arī tālākos gadus, tas rada sarežģītu situāciju. Jebkurā gadījumā arī līdz šim bioloģiskie produkti nebija vienādi atbalstīti dažādās Eiropas Savienības valstīs, un tas radīja negodīgu konkurenci. Un, ja tālāk, piemēram, Latvija arī samazina vai pārdala šos līdzekļus, tas to nevienmērīgo sadalījumu padara vēl lielāku,” skaidroja Garančs.
Organizācija vēstulē vērsusies arī pie Eiropas Parlamenta deputātiem un Zemkopības ministrijas, aicinot saglabāt skaidru un visām dalībvalstīm saistošu pienākumu atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone skaidroja, ka dienaskārtībā patlaban vēl būtiskāks jautājums ir par to, cik liels finansējums vispār nozarei būs pieejams nākamajā periodā.
“Zemkopības ministrijai bioloģiskā lauksaimniecība vienmēr ir bijusi prioritāte un arī šobrīd, strādājot pie visām šīm atbalsta shēmām, bioloģiskā lauksaimniecība ir viens no virzieniem. Šobrīd neredzu pamatu bažām par to, ka varētu būt kādi ierobežojumi. To mēs esam vienmēr prasījuši, lai atļauj vairāk pašām dalībvalstīm noteikt savas prioritātes,” sacīja Jansone.
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas apkopotie dati liecina, ka patlaban nozarē Latvijā darbojas vairāk nekā 4000 saimniecību, kas kopumā bioloģiski apsaimnieko ap 350 000 hektāru jeb teju piekto daļu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pērn sertificētās bioloģiskās platības pieauga par aptuveni 6 %, savukārt vairāk nekā 24 000 hektāru platībā tika sākta pāreja uz bioloģisko saimniekošanu.
“Līdz ar to šie rādītāji apliecina nozares attīstības potenciālu un arī lauksaimnieku gatavību gan strādāt bioloģiski, ja nosacījumi ir skaidri un stabili, gan arī pāriet uz bioloģisko praksi. Pašlaik aiz terminiem “birokrātijas mazināšana” vai “lielāks elastīgums” bieži vien slēpjas citas lietas. Līdz ar to mēs esam ļoti, ļoti piesardzīgi,” sacīja Bahšteins.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija pievienojusies Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas (“IFOAM Organics Europe”) prasībai arī jaunajā periodā saglabāt obligātu atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai visās dalībvalstīs un vismaz 30 % no Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta novirzīt agrovides un klimata pasākumiem, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.
