ĪSUMĀ:
Lielākajai daļai māju vajadzīga atjaunošana
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Valsts kontroles vērtējumā vismaz 26 600 no tām nepieciešama atjaunošana. Taču līdz šim renovēti tikai aptuveni četri procenti daudzdzīvokļu māju. Tas nozīmē, ka lielākā daļa nepieciešamo darbu vēl ir priekšā.
Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka kopš 2009. gada pabeigti nedaudz vairāk par pusotru tūkstoti renovācijas projektu. Vēl 184 projekti atzīmēti kā iesākti – šajā statistikā tie ir gan sagatavošanas posmā, gan jau īstenošanas stadijā.
Aktīvāk renovē Valkā, Olainē un Liepājā
Aplūkojot pašvaldības, visvairāk renovācijas projektu reģistrēts Rīgā – 215. Pavisam nedaudz atpaliek Liepāja ar 190 projektiem. Trešajā vietā ir Valmieras novads, kur to ir 132. Salīdzinoši augsta aktivitāte bijusi arī Siguldas, Cēsu un Olaines novados. Te gan jāņem vērā, ka pašvaldības ievērojami atšķiras pēc lieluma un iedzīvotāju skaita.
Tāpēc svarīgi salīdzināt arī to, cik renovācijas projektu katrā pašvaldībā ir uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Un šeit aina ir pavisam cita. Pirmajā vietā ir Valkas novads ar aptuveni 40 projektiem, tam seko Olaines novads ar 33,5 un Liepāja ar nepilniem 27.
Savukārt Rīgā, kur projektu ir visvairāk kopumā, uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju to ir tikai 3,3 – ļoti maz. Šis rādītājs parāda būtiskās atšķirības starp pašvaldībām.
Viens no galvenajiem šķēršļiem – dārdzība
Viens no galvenajiem šķēršļiem māju renovācijai ir augstās izmaksas. Un pēdējos gados tās būtiski pieaugušas. Būvniecība Latvijā kopumā kļuvusi ievērojami dārgāka – no 2017. līdz 2024. gadam izmaksas pieaugušas par 52 %. Taču māju renovācija sadārdzinājusies vēl daudz vairāk. Valsts kontroles dati liecina, ka renovācijas projektu vidējās izmaksas uz kvadrātmetru jau līdz 2022. gadam bija pieaugušas par 127 %. Tātad vairāk nekā dubultojušās tikai piecu gadu laikā.
Ja tik lieli ieguldījumi nepieciešami katras mājas atjaunošanai, cik daudz naudas vajadzētu, lai sakārtotu Latvijas ēku fondu kopumā? Valsts ilgtermiņa plānošanas dokumentos nepieciešamais finansējums lēsts aptuveni septiņu ar pusi miljardu eiro apmērā.
Savukārt Valsts kontroles aplēse sasniedz vairāk nekā 20 miljardus eiro.
Tik lielas summas liek meklēt veidus, kā pieejamo naudu izmantot pēc iespējas efektīvāk. Ekonomikas ministrija piedāvā jaunu atbalsta modeli, kurā valsts katras mājas renovācijai piešķirtu mazāk līdzekļu, lai palīdzētu vairāk mājām.
Atkarība no ES fondiem šo procesu padara lēnu
Līdz šim māju renovācija lielā mērā bijusi atkarīga no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Atbalsta programmas tiek atvērtas ik pēc vairākiem gadiem. Kad finansējums pieejams, daudzas mājas vēlas renovēt vienlaikus, kas var sadārdzināt būvdarbus. Savukārt starp programmām aktivitāte samazinās.
“Tā atkarība tikai no ES fondiem padara šo procesu diezgan lēnu. Tie apjomi nav lieli, un ir noteikumi, kas attiecas uz ēku stāvokli Latvijā, tas turpina pasliktināties. Un Eiropas mērķis, ka līdz 2050. gadam visas ēkas ir energoefektīvas, šādā tempā īsti nav sasniedzams,” sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Pēdējos gados vienkāršota arī pieteikšanās renovācijas atbalstam, un jaunākajā programmā visa pieejamā nauda tika ātri rezervēta.
Daļai projektu finansējuma pat nepietika, tāpēc tagad tiek meklēti papildu līdzekļi. Valsts kontrole norāda, ka gadu gaitā mainījušās arī problēmas ar renovāciju.
“Ja pirms dažiem gadiem problēma bija, ka nauda bija pieejama, bet iedzīvotāji bija pasīvi vai nespēja pieņemt lēmumus, vai bija bažas par to, kā tad būs tā renovācija, vai pēc tam mājai kaut kas nepelē, vai vēl kādas problēmas. Šobrīd mēs redzam, ka situācija ir mainījusies, interese ir,” pauda Āboliņš.
Ekonomikas ministrija gatavo jaunu atbalsta programmu
Lai ar pieejamo naudu palīdzētu renovēt vairāk māju, Ekonomikas ministrija gatavo jaunu atbalsta programmu. Tajā paredzēts atteikties no līdzšinējās kārtības, kad valsts pēc renovācijas sedza aptuveni 40 līdz 45 % izmaksu. Tā vietā valsts palīdzētu apmaksāt aizdevuma procentus.
Ministrijas aplēsēs jaunā atbalsta vērtība būtu līdzvērtīga aptuveni 20 līdz 25 % atlaidei. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem pašiem būs jāsedz lielāka renovācijas izmaksu daļa.
Jaunajai programmai ministrija iecerējusi 48 miljonus eiro, ar kuriem plānots atbalstīt aptuveni 185 mājas. Taču naudas pārdale un pati programma vēl jāapstiprina. Pagaidām tas iecerēts tikai kā izmēģinājums.
“Nevar prognozēt, kā cilvēki pieteiksies jaunajam atbalstam. Varbūt uzskatīs, ka nav izdevīgi, parēķinot, kādas būs izmaksas dzīvoklim. Attiecīgi tur ir jāpieņem lēmums mājas īpašniekiem. Ņemot vērā, ka gandrīz divreiz zemāks atbalsts no 40 līdz 20%, tad tas ievērojami sadārdzinās plānotos maksājumus par renovāciju,” norādīja EM Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktores vietnieks Andrejs Zambžetskis.
Eksperts prognozē, ka siltināšanas temps varētu vēl samazināties
Taču arī ar līdzšinējo valsts atbalstu renovācija iedzīvotājiem ir bijis liels finansiāls lēmums. Turklāt mājas atjaunošana parasti neaprobežojas tikai ar siltināšanu – bieži vien tiek remontēts arī jumts, mainīti logi un sakārtotas ēkas komunikācijas.
“Tās izmaksas noteikti būs lielākas nekā ietaupījums siltuma ziņā. Tā ka cilvēkiem ir jāizvērtē sava kredītspēja, cik daudz viņi ir gatavi par to [maksāt], ka viņi dzīvo sakoptākā vidē, labākā mājoklī un komfortablos apstākļos,” teica Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps.
Ja valsts atbalsts būs mazāks, iedzīvotājiem šādus ieguldījumus atļauties varētu kļūt vēl grūtāk. Cērps pieļāva, ka tas ietekmēs arī renovācijas tempu.
“Aprēķinus mēs neesam veikuši, bet mēs diezgan droši varam izteikt pieņēmumu, ka, samazinoties šim valsts atbalstam, droši vien mazināsies arī siltināšanas tempi, kuri cita starpā šobrīd arī nav pārāk augsti,” norādīja Cērps.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija plāno arī atsevišķu atbalsta programmu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuriem renovācijas izmaksas var būt pārāk lielas.
Tās mērķis būtu palīdzēt mājas atjaunot arī tiem, kuri papildu kredītmaksājumus nevar atļauties. Taču arī šīs programmas nosacījumi vēl tikai tiek izstrādāti.
