“Sāp sirds, kā pilsētas iedzīvotājai, šis viss, kas notiek ap Valku. Man šķiet, ka tās visas ir nepareizās reģionālās politikas sekas, jo mēs esam mazākā pašvaldība Latvijā,” vērtēja reģionālā laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnāliste Inga Karpova.
Karpova arī atzina, ka finanšu stabilizācijas process novada problēmas neatrisinās. “Ko tad nozīmē tā finanšu stabilizācija? Tas ir valsts piešķirts stabilizācijas kredīts, kas nav uzdāvināta nauda, tā būs jāatdod.”
Citās domās gan ir novada domes opozīcijas deputāts Guntis Albergs (Latvijas Zemnieku savienība), uzsverot, ka tādējādi būs kontrole par pašvaldības tēriņiem.
“Šis stabilizācijas process, tā ir likumā noteikta iespēja, kā no bedres izrāpties pašvaldībai, kura tajā nokļuvusi. Mana cerība ir uz to, ka beidzot kāds ne tikai elpos pakausī, bet arī uz pirkstiem skatīsies, ko dara un kur iet tēriņi,” sacīja Albergs.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”) savukārt vērtēja, ka finanšu stabilizācijas process novada problēmas neatrisinās.
“Šis jau ir īstermiņa risinājums, bet mēs bijām spiesti tam piekrist, jo skaidrs, ka labāk ir īstermiņā risinājums, nekā nav vispār, bet īsts risinājums jau tas nav,” uzskata pašvaldības vadītājs.
Priekšsēdētājs Valkas novada galvenās problēmas saista ar to, ka pēc reformas tas palika vismazākais un ar vismazāko iedzīvotāju skaitu. Arī ar to, ka liels skaits iedzīvotāju ir deklarējušies Igaunijas Valgā un arī strādā igauņu pusē.
“Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jau ir ļoti būtisks, faktiski pamatnodoklis pašvaldības budžetā un, ja padsmit procenti darbaspējīgo strādā Igaunijā un viņu nodoklis nav mūsu aprēķinā, tas atkal samazina mūsu budžetu, un, ja mums pieskaitītu tos valcēniešus, kas tajā Valgā reģistrējušies, mums jau atkal viss būtu kārtībā. Tā skumjā realitāte ir tāda, ka, lai tā pilnvērtīgi Valkas novads varētu darboties, vajag papildu 2 miljonus eiro,” teica Krauklis.
Opozīcijas deputāts Albergs savukārt vērtēja, ka problēmu sakne vispirms meklējama prasmē vai neprasmē saimniekot un ka līdz šim ir dzīvots pāri saviem līdzekļiem.
“Skumjākais ir tas, ka arvien vairāk sāk nākt ārā šie saimnieciskie jautājumi, kas nav ilgstoši darīti, – ūdenssaimniecība, kur uzlabojumi, atjaunojumi praktiski nav veikti, autotransports. Lai nepienāk tāds brīdis, kad mums nebūs, ar ko ceļus tīrīt. Tas pats galvenais, manā uztverē, ir tieši šis saimnieciskuma trūkums vadībai ilgstoši, ja mēs zinām, ka mums nepietiek naudas, ka mēs varam ņemt aizņēmumu,” teica Albergs.
Albergs arī minēja vairākus vērienīgos projektus, kas īstenoti Valkā pilsētas labiekārtošanas ziņā.
“Šie projekti, kur mēs te tagad esam, gar pierobežu, gan Valkas–Valgas centrs, pirmā, otrā kārta, jā, viņi ir Valkai devuši, pilsēta kļūst sakoptāka, bet svarīgākais jautājums ir par to, vai mēs tajā brīdī, kad tas tiek realizēts, to varam atļauties,” pauda opozīcijas deputāts.
Arī Valsts kontrole secinājusi, ka Valkas novads uzņēmies īstenot lielus attīstības projektus, kaut arī to līdzfinansēšanai trūkst līdzekļu. Domes priekšsēdētājs to skaidroja tādējādi, ka, nedomājot par attīstību, vēl vairāk saruks iedzīvotāju skaits.
“Ja kaimiņos taisa tās patvertnes un mēs esam spiesti apturēt, ko cilvēki nodomā? Ja kaimiņos izglītības iestādes iegulda Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet mēs to nedarām, tad ko vecāki nodomās? Ja Smiltenē un Valmierā būvē dzīvokļus un mums ir arī Eiropas Savienības fondu projekts apstiprināts un mēs to nedarīsim, ko tās ģimenes darīs?
Tajā brīdī, ka mēs to nedarām, skaidrs, ka iedzīvotāju skaits pēc kāda laika atkal samazināsies un mums būs vēl mazāks budžets,” teica pašvaldības vadītājs.
Lai arī Valkai tiek pārmests, ka par problēmu galvenajiem argumentiem tiek minēti ārējie faktori, Karpova vērtēja, ka tomēr būtu jāņem vērā tas, ka novadam ir atšķirīga situācija.
“Lai saprastu un ieklausītos valcēniešu balsīs, varbūt ir jātaisa pikets pie Rīgas. Katra maza pilsētiņa un pagasta centrs grib būt skaists un pievilcīgs, tad kāpēc mēs šeit pierobežā nevarētu būt tādi, tā ir mūsu valsts vizītkarte,” norādīja Karpova.
Pašvaldībā gan cerības saista arī ar jauno valdību, ka tā ieklausīsies novada problēmās.
