ĪSUMĀ:
Caur Latviju šogad izvesti 1,1 miljons tonnu Krievijas graudu, trīsreiz vairāk nekā pērn. Premjers paudis, ka vēlas tranzītu apturēt, bet nevar. Eiropas Savienība (ES) ir tirdzniecības savienība, kurai ir skaidri tranzīta noteikumi. Tā viņš sacīja sestdien protestētājiem Jēkabpilī. Iepriekš arī piesaucis ciparus, uzsverot, ka sodi no Eiropas būtu vairāki simti miljoni eiro.
“Ja tas lēmums ir, automātiski risks par 300–400 miljoniem soda naudas, kas var būt tiešā veidā vērstas pret mums – ne jau no Krievijas. Tiešā veidā, ka mēs pieņemam,” brīdinājis Ministru prezidents.
Latvijas Televīzija noskaidroja, ka Tieslietu ministrija jau pirms mēneša, 13. oktobrī, Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā devusi savu izvērtējumu.
Neatklāj gan, kāds tas bijis, tā esot ierobežotas pieejamības informācija.
Premjers vairākkārt uzsvēris, ka vēlas apturēt graudu tranzītu un ka Krieviju atbalstīt nedrīkst.
Ziemele: ES neliedz ierobežojumus, ja apsvērums ir drošība
Eksperti norādīja, ka valdības vadītāja minētie riski par sankcijām gan juridiski neapstiprinās. Bijusī Eiropas komisāra Valda Dombrovska biroja locekle Elīna Melngaile, kura turpina darbu komisijā, norādījusi vairākus iemeslus, kāpēc, viņas vērtējumā, tranzītu var pārtraukt.
Viņa vietnē “X” publicējusi vairākus argumentus: “Tirdzniecības politiku ar trešajām valstīm nosaka tirdzniecības līgumi un vienošanās. ES faktiski nav šāda līguma ar Krieviju. Izņēmumi pastāv lauksaimniecības precēm, humanitārajai palīdzībai un enerģētikas importam, kur pārejas periods noteikts līdz 2027. gadam. ES netraucē dalībvalstīm uzlikt savus ierobežojumus.”
Savus argumentu publicējusi arī Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, citējot Līgumu par ES darbību.
“36. pants paredz, ka 34.un 35.pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem.
Katrai dalībvalstij ir tāda maza iespēja. Un tā mazā iespēja saucas nacionālā drošība vai saistās ar sabiedrisko kārtību.
Ir jādefinē tā sava nacionālā drošība un to ES, ja ES tiesības attiecas, ļoti nopietni skatās. Kāpēc nacionālā drošība ES tiesībās var būt izņēmums, tas ir tāpēc, ka mums katrai dalībvalstij ir sava ģeogrāfija un vēsture. Tāpēc tas nacionālās drošības jautājums, viņš nav unificēts ES. Katrai valstij ir tiesības savu vajadzību tomēr argumentēt,” pauda Ziemele.
Norāda uz iespējamiem Latvijas ekonomiskiem zaudējumiem
Citi argumenti, kāpēc Krievijas tranzītu nepārtraucam, ir ekonomiski. Kulberga biroja vadītājs Mareks Gruškevics raksta šādi: “Tranzīta aizliegums Latvijai varētu radīt 27–50 miljonu eiro iekšzemes kopprodukta samazinājumu gadā, 9–18 miljonu eiro budžeta ieņēmumu kritumu un aptuveni 32,1 miljona eiro papildu ikgadēju slogu valsts budžetam.”
Iespējamos ekonomiskos zaudējumus izceļ arī Uldis Hmieļevskis – Liepājas domes deputāts un Liepājas Speciālās ekonomikas zonas pārvaldnieks. Viņš arī “Apvienotā saraksta” sastāvā esošās Liepājas partijas līdzpriekšēdētājs.
“Liepājā (nerunājot par pārējo Latviju) bez darba paliks ap 1000 cilvēku (puse no ostā strādājošiem) – droši variet rēķināt, par cik samazināsies IIN un sociālās iemaksas,
cik būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos un cik aizbrauks prom no Latvijas. Šī ir tikai maza daļa no kopējās matemātikas,” norādīja Hmieļevskis.
Arī Ministru prezidents protestā pret Krievijas asiņainajiem graudiem sacīja, ka viņam jādomā arī par šo industriju.
Tikmēr citi, piemēram, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš tranzīta pieļaušanu nosaucis par nodevību un divkosību, ko kauns skaidrot ukraiņiem. Arī pats Kulbergs jau 2024. gadā aicināja tā laika valdību apturēt tranzītu, sakot, ka tas tiešā veidā smērē mūsu rokas ar ukraiņu asinīm.
“Dobeles dzirnavnieks”: Nav atbildes, kāpēc Latvija turpina tranzītu
Kāpēc Latvija turpina Krievijas graudu tranzītu? Uz šo jautājumu aizvadītajā nedēļā bieži nācies atbildēt “Dobeles dzirnavnieka” vadītājam, piedaloties Eiropas graudu tirdzniecības konferencē Nīderlandē.
“Viņiem ir šī nesapratne un šis jautājums. Kādēļ, kas notiek Latvijā, kas notiek Baltijā? Kāpēc mēs pieļaujam Krievijas tranzītu? Un īsti jau atbildes nav,”
atzina “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Viņš pauda, ka Krievijas graudi tirgū mazina arī Latvijas konkurētspēju. Krievijas graudu apjoms ir būtiski lielāks un viņi, lai barotu kara mašīnu, tos gatavi tirgot par grašiem.
