ĪSUMĀ:
Par koalīciju skaidrību sola līdz sestdienai
Valdības veidotājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) iecerējis līdz sestdienai viest skaidrību par koalīcijas sastāvu, savukārt ministru amatu kandidāti varētu kļūt zināmi šonedēļ vai, vēlākais, pirmdien. Neoficiālas sarunas par šiem jautājumiem turpinoties.
Smiltēns akcentēja, ka “šodien, rīt, parīt norit intensīvs darbs”, lai valdību un komisijas varētu apstiprināt jau otrdien, taču tas nav obligāti. Viņaprāt, simboliski būtu skaisti, ja Latvijas dzimšanas dienā savu darbu pilnvērtīgi sāktu gan valdība, gan Saeima. Vienlaikus viņš uzsvēra – galvenais nav ātrums, bet kvalitāte, visam jābūt izrunātam un kārtīgi saplānotam, jo mērķis jau ir valdību izveidot tā, lai tā spētu nostrādāt visus četrus gadus. Ja paspēs visu izdarīt, valdību apstiprinās otrdien, ja neizdosies – nedēļas otrajā pusē pēc 18. novembra svētkiem.
“Apvienotais saraksts” vēl nav atklājis, ar ko kopā grasās veidot koalīciju, taču līdz šim ticamākā izskatās koalīcija ar Nacionālo apvienību, tad kopā būtu 51 balss, un tādai koalīcijai atbalstu solījis arī partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kura partijai parlamentā ir vēl 17 mandāti.
Tas nozīmē, ka opozīcijā paliktu “Jaunā Vienotība” ar septiņiem mandātiem, “Progresīvie” ar 10 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” ar 15 mandātiem un, iespējams, tā teikt, ar vienu kāju opozīcijā, “Latvija pirmajā vietā”, kurai ir 17 mandāti.
Joprojām bez komisijām
15. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 3. novembrī, taču pastāvīgās komisijas pagaidām vēl nav izveidotas. Tas gan nenozīmē, ka parlaments jau būtu kaut ko nokavējis. Saeimas kārtības rullis nenosaka konkrētu termiņu, līdz kuram komisijas jāizveido. Arī iepriekšējā, 14. Saeima, kas darbu sāka 2022. gada 1. novembrī, komisiju izveidošanas principus apstiprināja tikai 17. novembrī, bet komisiju sastāvus – 23. novembrī, tātad vairāk nekā trīs nedēļas pēc pirmās sēdes. Arī šim Saeimas sasaukumam laiks vēl ir.
Kamēr komisijas nav izveidotas, jaunais parlaments nevar pilnvērtīgi sākt vienu no saviem galvenajiem darbiem – likumprojektu izskatīšanu un sagatavošanu. Tieši komisijās deputāti detalizēti apspriež likumprojektus, uzklausa ministriju, ekspertu un sabiedrības pārstāvju viedokļus, kā arī sagatavo priekšlikumus izskatīšanai Saeimas sēdēs.
Tas gan nenozīmē, ka deputāti šajā laikā nestrādā vispār – viņi var gatavot likumprojektus, piedalīties frakciju sanāksmēs un darīt citus parlamentāros pienākumus.
Komisiju veidošana ir arī politisku vienošanos jautājums. Vietas pastāvīgajās komisijās parasti sadala proporcionāli frakciju lielumam, tāpēc lielākajiem politiskajiem spēkiem tajās ir plašāka pārstāvniecība. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā darbojas pa diviem deputātiem no katras frakcijas, un Nacionālās drošības komisija, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
Vispirms frakcijas noskaidro, kurās komisijās vēlas strādāt to deputāti, un savstarpēji saskaņo vietu sadalījumu. Pēc tam komisiju sastāvus ar balsojumu apstiprina Saeima. Savukārt komisiju priekšsēdētājus ievēlē paši komisiju locekļi. Lai gan par šiem amatiem politiskie spēki var vienoties jau iepriekš, tie netiek automātiski piešķirti kādai konkrētai frakcijai.
Kad pastāvīgās komisijas būs sākušas darbu, tās varēs lemt arī par apakškomisiju veidošanu. Katra komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas, un tajās var darboties arī deputāti, kuri nav attiecīgās pastāvīgās komisijas locekļi. Atšķirībā no pastāvīgajām komisijām apakškomisiju izveide nav obligāta – par to nepieciešamību lemj pašas komisijas.
Vienā dienā plāno gan apstiprināt valdību, gan ievēlēt komisijas
Ja viss izdotos, kā iecerēts, Saeimas prezidijs nākamotrdien sasauktu divas ārkārtas sēdes. Pirmajā Saeima ievēlētu deputātus komisijās. Pārtraukumos komisijas ievēlētu savu vadību, bet otrajā ārkārtas sēdē Saeima lemtu par jaunās valdības apstiprināšanu. Smiltēns apgalvo, ka to visu var izdarīt vienā dienā.
Tikmēr darbs pie komisiju sastāva jau notiek. Frakcijas apzina, kurās komisijās viņu deputāti vēlas strādāt un kur viņu pieredze būtu visnoderīgākā. Piemēram, “Apvienotajā sarakstā” darbam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Tautsaimniecības komisijā gribētāju esot vairāk nekā vietu.
Smiltēns par komisiju sastāvu jau runājis ar gandrīz visām Saeimas frakcijām. Viņš vēl neatklāja, kura frakcija kuru komisiju varētu vadīt, jo sarunas turpinās.
Taču “Apvienotajam sarakstam” ir trīs prioritātes – Budžeta un finanšu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Tautsaimniecības komisija.
Budžeta komisija, Smiltēna ieskatā, būtu jāvada premjera pārstāvētajam politiskajam spēkam, lai budžeta pieņemšana noritētu raiti. Pārējās divas viņš saista ar “Apvienotā saraksta” galvenajām prioritātēm – drošību un ekonomiku.
Varētu sadalīt Tautsaimniecības komisiju
“Apvienotā saraksta” iespējamā koalīcijas partnere Nacionālā apvienība vēlas aktīvi strādāt Tautsaimniecības komisijā. Arī partijas vadītāja Ilze Indriksone uzskata, ka komisijas darbu varētu sadalīt. Piemēram, viena komisija varētu skatīt infrastruktūras jautājumus, bet otra – uzņēmējdarbības vidi un plašākas pārmaiņas ekonomikā.
Nacionālajai apvienībai svarīgi ir arī drošības, sociālās aizsardzības un ārlietu jautājumi. Indriksone atzina, ka varētu pārskatīt arī Ilgtspējīgas attīstības komisiju, kura līdztekus demogrāfijai vairāk pievērstos Latvijas ilgtermiņa attīstībai.
Par komisiju darba sadalījumu partija vēl gaida “Apvienotā saraksta” piedāvājumu. Taču nav pret ieceri kādas komisijas vadību uzticēt arī opozīcijai.
“Mēs respektējam šo vēlmi, un tāda prakse ir bijusi arī iepriekšējās Saeimās, bet mums noteikti būs svarīgi saprast, kuras būs šīs komisijas un tikpat būtiski un vēl būtiskāk, kuru partiju pārstāvji, līdz pat personāliju līmenim, [tie varētu būt,] kuri varētu vadīt komisijas, jo tas vienmēr ir bijis tāds, varētu teikt, koalīcijas jautājums un vienošanās. Noteikti mēs šos jautājumus pārrunāsim un vienosimies, ja tādi būs,” pauda Indriksone.
Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs piekrīt Smiltēnam un Indriksonei, ka Tautsaimniecības komisiju vajadzētu atslogot. Viens variants, viņaprāt, būtu izveidot atsevišķu komisiju enerģētikas, vides un klimata jautājumiem. Otrs – daļu likumprojektu uzticēt apakškomisijām, nosakot tām konkrētus uzdevumus un termiņus.
“Progresīvie”, kuri, visticamāk, paliks opozīcijā, labprāt vadītu arī kādu komisiju, taču vēl gaida “Apvienotā saraksta” piedāvājumu. Ja tāds būs, frakcija vērtēs, kur varētu visvairāk paveikt dzīves dārdzības mazināšanā, sociālajā aizsardzībā vai klimata politikā.
“Šeit es tiešām paļaujos uz to, ka parlamentārā tradīcija tiks ievērota. Ņemot vērā arī to, ka formālā koalīcija ar 51 balsi, protams, ir ļoti maza. Es pieņemu arī, ka
neformālā koalīcija, kur būs papildu Aināra Šlesera (“Latvija pirmajā vietā”) 17 balsis, tomēr tiks savā ziņā slēpta un līdz ar to netiks dotas pārāk daudz komisiju vadības Šlesera frakcijai, tad es likumsakarīgi pieņemu, ka viņi arī apsvērs iedot kādu no komisijām “Progresīvajiem”,” vērtēja Šuvajevs.
Komisiju vadību varētu uzticēt arī opozīcijai
Smiltēns arī akcentēja, ka vēlas Saeimā ievērot augstus parlamentārās demokrātijas standartus un tradīcijas. Viņaprāt, praksē tas nozīmē dot arī opozīcijai iespēju pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā – vadīt komisijas vai apakškomisijas, kā arī ieņemt komisiju priekšsēdētāju vietnieku vai sekretāru amatus.
“Saeima ir visi simts [deputātu]. Tā ir visa Latvijas sabiedrība. Līdz ar to, pat ja mēs nepiekrītam atsevišķiem viedokļiem, mums ir jādod iespēja šiem viedokļiem parādīties, tikt atspoguļotiem. Deputātiem tiesības un pienākumi ir vienādi visiem simt. Tas nozīmē arī iesaisti Saeimas komisijās, tai skaitā komisiju vadībā, kas ir fundamentāli svarīga, lai nodrošinātu parlamentārās demokrātijas augstākos principus un viņu darbību,” skaidroja Smiltēns.
“Noteikti nevajadzētu veidot šo absolūto robežu: koalīcija–opozīcija tādā agresīvā formā.
Tiešām – Saeima un valdība ir divas dažādas lietas. [..] Mērķis Saeimas deputātiem ir viens – palīdzēt Latvijai augt, lai Latvija būtu droša, lai attīstītos ekonomika un cilvēki būtu pasargāti. Un es gribu redzēt, ka tiešām iesaistās visi simt Saeimas deputāti šajā darbā.”
Smiltēns šaubījās, vai iespēja ieņemt amatus komisijās attieksies uz visām opozīcijas frakcijām, jo komisijas vadītājs var ietekmēt gan tās darba gaitu, gan izskatāmo jautājumu saturu, tāpēc vēl jāvērtē, kam šos amatus uzticēt.
Konkrētus kritērijus, pēc kuriem lems, kurām opozīcijas frakcijām uzticēt komisiju vadību, Smiltēns nenosauca. Viņš sacīja, ka
amatu sadalē centīsies ņemt vērā gan to vēlmes, gan politiskās prioritātes.
Saeimas priekšsēdētājs arī atzina, ka sadarbība ar “Suverēno varu/Apvienību Jaunlatvieši” pagaidām veidojas grūti. Vienlaikus visas frakcijas būšot iesaistītas Saeimas darbā, piemēram, sadarbības grupās.
Te viņš arī atsaucas uz Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu izteikt deputātam Andrejam Pagoram (“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”) rakstisku brīdinājumu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, filmējot no Saeimas sēžu zāles video krievu valodā un publicējot to platformā “TikTok”.
Smiltēns arī vēlas biežāk izmantot Frakciju padomi, kurā prezidijs un frakciju vadītāji varētu vienoties par Saeimas darba kārtību jautājumos, kurus kārtības rullis sīki nenosaka. Viņaprāt, tas ļautu vairāk iesaistīt visas frakcijas kopīgā darbā.
Apsver komisiju skaita un to darbības izmaiņas
Tāpat tiek apsvērtas pārmaiņas komisiju skaitā vai to darba sadalījumā. Viens variants ir pārveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Otrs – sadalīt Tautsaimniecības komisiju divās, kā tas bijis agrāk. Smiltēns norāda, ka šobrīd tās pārziņā ir piecu ministriju jautājumi un darba ir daudz. Lēmuma par sadalīšanu vēl nav.
Savukārt apakškomisijām Smiltēns grib noteikt skaidru uzdevumu, termiņu un rezultātu, kas tām jāsasniedz. Kad uzdevums paveikts, apakškomisija varētu darbu beigt, un vajadzības gadījumā varētu izveidot citu. Pašlaik reizēm uz sēdi neierodas pietiekami daudz deputātu, lai tā vispār varētu notikt. Smiltēns uzskata, ka deputātus vairāk motivētu darba kārtība, kurā ir skaidrs, kas viņu darbam jādod. Piemaksas par katru apmeklēto sēdi viņš neatbalsta.
Līdzīgu pieeju Smiltēns grib izmantot arī visas Saeimas darbā. Viņš rosina frakcijām vienoties, kuras reformas šajā sasaukumā būtu jāpaveic un ko varētu izdarīt jau pirmajā vai otrajā gadā. Pagaidām tā ir iecere, par kuru vēl jārunā ar frakcijām.
Pilnvērtīgu darbu Saeima, pēc Smiltēna teiktā, sāks līdz ar komisiju ievēlēšanu. Turpmāk viņš grib arī elastīgāk sadalīt darbiniekus, kas palīdz komisijām. Piemēram, budžeta izskatīšanas laikā Budžeta komisijai varētu piesaistīt papildu darbiniekus, bet īpaši sarežģīta likumprojekta izskatīšanai komisija uz laiku varētu pieaicināt konkrētās jomas ekspertu.
“Man ir gadu gaitā veidojušies pieraksti un secinājumi, kas varbūt ir pareizi, nepareizi, kas varbūt maināms. Es vienu vakaru sēdēju un domāju, ka šī ir fenomenāla iespēja paeksperimentēt un paskatīties.
Ir no tā rāmja mazliet jāizkāpj ārā, kā varbūt ir pierasts, ka šeit viss ir monolīti, nemainīgi, iecementēts tajos pamatos, – paskatāmies, kādā veidā arī parlamentam mainīties.
Parlaments vienmēr ir viskonservatīvākā institūcija no tāda procesa viedokļa, bet pasaule mainās apkārt. Mums jāiet laikmetam līdzi. Un es neticu mazām un lielām valstīm. Es ticu konceptam par ātrām un lēnām valstīm, kas nozīmē – mūsu priekšrocība izrauties no stagnācijas purva ir būt ātrākiem, elastīgākiem, vieglākiem,” pauda Saeimas spīkers.
Plāno mainīt pieeju ārvalstu vizītēm
Smiltēns grib mainīt arī to, kā Saeima izmanto ārvalstu vizītes. Viņaprāt, uz tām būtu jābrauc ar konkrētiem Latvijas projektiem un piedāvājumiem ārvalstu investoriem. Atsevišķās vizītēs, piemēram, uz ASV, viņš apsvērtu iespēju līdzi ņemt arī Latvijas uzņēmējus.
Pirmais lielais Saeimas darbs būs nākamā gada budžets. Smiltēns vērtēja, ka 2027. gada budžetu vēl varētu sabalansēt ar dažiem vienreizējiem pasākumiem, taču arī tad nāksies samazināt izdevumus tur, kur to var izdarīt jau tagad. Turpmākajos gados ar šādiem risinājumiem vairs nepietiks, tāpēc jau nākamā gada budžetā jāieliek pamats tam, kā valsts plānos ieņēmumus un izdevumus vairākus gadus uz priekšu.
Ja viss notiks, kā iecerēts, pirmā kārtējā Saeimas sēde varētu notikt ceturtdien, 19. novembrī.
Viens no pirmajiem uzdevumiem būs pārskatīt no iepriekšējās Saeimas pārņemtos likumprojektus. Tos nodos komisijām, un tām būs jāizvērtē, pie kuriem projektiem turpināt darbu.
Kā vienu no jautājumiem Smiltēns minēja valsts aizsardzības dienestu un iespējamos izņēmumus topošajiem garīdzniekiem. Pēc jaunās valdības apstiprināšanas viņš grib pie viena galda aicināt konfesiju vadītājus, aizsardzības ministru un tieslietu ministru, lai meklētu risinājumu, kā arī topošie garīdznieki varētu piedalīties valsts aizsardzībā.
Smiltēns grib pārskatīt arī deputātu kompensācijas.
Viņš iecerējis ar Saeimas prezidiju un administrāciju pārrunāt, kā vienkāršot kārtību, kurā deputāti iesniedz papīra čekus, un vai kopējos izdevumus kompensācijām varētu samazināt. Ietaupījums, viņaprāt, nebūtu liels, taču tas būtu signāls, ka arī pati Saeima ir gatava sākt ar saviem tēriņiem.
KONTEKSTS:
Lai gan Ministru prezidents un premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) otrdien, 10. novembrī, joprojām apgalvoja, ka valdības veidošanā vēl iespējami visi koalīcijas modeļi, kā arī mazākuma valdība, Latvijas Televīzija vēstīja, ka šobrīd aktīvas pārrunas “Apvienotajam sarakstam” notiek tikai ar Nacionālo apvienību (NA).
Otrajā sarunu kārtā visilgākā tikšanās Kulbergam bija tieši ar NA, kuru viņš uzslavēja par sagatavotību sarunām. Sarunās ar NA tiek apspriests arī tas, kā sadarbības modelī nostiprināt garantijas, lai apvienībai principiālos jautājumos to nevarētu pārbalsot ar opozīcijas atbalstu.
