Praktiski katru dienu arī Latvijas pašvaldībās tiek fiksēti mēģinājumi ielauzties vietvaru sistēmās un atrast drošības nepilnības. Turklāt uzbrucēju iespējas paplašina arī mākslīgais intelekts.
“Pēdējos mēnešos ir kļuvuši pieejami rīki, ar kuriem principā mājas apstākļos var izveidot hakeru grupējumu, ja tā var teikt. Vajag tikai attiecīgu skaitļošanas jaudu,” norādīja Limbažu novada Informāciju tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Straume.
Kiberuzbrukumu mērķis var būt ne tikai datori. Limbažu novadā attālināti vai digitāli tiek pārraudzīta arī siltumapgāde un ielu apgaismojums. Vietvarā uzsver, ka šādi uzbrukumi šobrīd pamanīti nav, tomēr iespējamu traucējumu gadījumā apkures nodrošināšanai ir alternatīvi risinājumi.
“Ja šīs iekārtas kaut kādā veidā tiek kompromitētas vai nedarbojas, pakalpojums ar to neapstājas. Sliktākajā scenārijā šīs iekārtas iespējams vadīt manuāli vai pusautomātiskā režīmā. Pieslēdzoties datoram, ūdeni nevar atslēgt,” pastāstīja Straume.
Arī Smiltenē automatizētas sistēmas izmanto komunālo pakalpojumu nodrošināšanai, bet ne viss ir attālināts.
“[Tā ir] ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas,” skaidroja SIA “Smiltenes NKUP” par informācijas tehnoloģijām (IT) atbildīgais speciālists Ilmārs Mednis. “Kas attiecas uz notekūdeņu attīrīšanu, mēģinām izdarīt tā, lai sistēma vispār nebūtu pieslēgta internetam. Ūdensapgādes atdzelžošanas stacijai var pieslēgties, un tas tiek nodrošināts caur VPN – virtuālo privāto tīklu.”
Šajā pašvaldībā ikdienā tiek saņemti krāpnieciski e-pasti, kuros uzbrucēji uzdodas pat par domes vadību. Šos mēģinājumus līdz šim izdevies apturēt, tomēr draudi kļūst sarežģītāki, tāpēc arī tiek domāts, kā rīkoties, ja krāpniekiem izdodas veiksmīgi piekļūt sistēmām.
“Neatkarīgi no tā, vai resursi tiek glabāti uz vietas vai ārpus pašvaldības, mums ir noteikta datu rezerves kopiju veidošanas kārtība. Kopijas tiek veidotas dažādās vietās un dažādos laikos. Tāpat ir nodrošināti risinājumi, lai sistēmas spētu turpināt darboties arī elektroapgādes traucējumu gadījumā,” pastāstīja Smiltenes novada pašvaldības IT nodaļas vadītājs Arnis Platpīrs.
Pēc Eiropā pieredzētajiem uzbrukumiem saldēšanas iekārtām Valmieras novadā ar visām kapitālsabiedrībām pārrunāta reālā situācija un drošības draudi.
“Saistībā ar apkures sistēmām galvenā bija iespēja piekļūt attālināti un mainīt temperatūras režīmu, piemēram, temperatūru paaugstinot. Mēs to pārrunājām ar mūsu kapitālsabiedrībām, un varu teikt droši, ka tāda iespēja mūsu kapitālsabiedrībās nav,” teica Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums (“Valmierai un Vidzemei”).
Automatizētas vadības sistēmas ūdensapgādē un siltumapgādē izmanto arī Cēsu novadā. Tur norāda, ka iespējamam kiberuzbrukumam ir paredzēti rezerves risinājumi.
SIA “Vinda” norādīja, ka uzbrukums varētu radīt darbības traucējumus, taču ir paredzēta iespēja turpināt darbu lokālā, manuālā režīmā. Savukārt “Adven Latvia” īstenojot pasākumus iespējamās ietekmes mazināšanai uz siltumapgādi un ir paredzējusi risinājumus darbības nodrošināšanai arī IT vai sakaru traucējumu gadījumā, skaidroja Cēsu novada pašvaldībā.
Visas uzrunātās pašvaldības īpaši izceļ sadarbību ar CERT.LV. Tā speciālisti šobrīd aktīvi palīdz uzraudzīt informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību, atklājot potenciālās drošuma kļūdas un piedāvājot risinājumus.
