Krievija tiek apsūdzēta vairākkārtējos NATO dalībvalsts Rumānijas gaisa telpas pārkāpumos, kā arī pēdējā laikā – uzbrukumos komerciālajiem kuģiem Melnajā jūrā.
Rumānijas prezidents Nikušors Dans intervijā laikrakstam “Financial Times” norādījis, ka līdzīgu pieeju iepriekš izvēlējusies Polija, kas nolēmusi par saviem līdzekļiem uzbūvēt un uzturēt pastāvīgu ASV militāro bāzi savā teritorijā. Varšava neoficiāli šo bāzi jau nodēvējusi par “Fort Trump”.
Dans atklājis, ka ASV ir iesniegti konkrēti priekšlikumi par amerikāņu karavīru skaitu Rumānijā un ar viņu klātbūtni saistīto izdevumu sadali.
Viņš arī uzsvēris, ka Rumānija vēlas ne tikai palielināt ASV bruņoto spēku klātbūtni, bet arī panākt jaudīgāku ieroču sistēmu izvietošanu tās teritorijā.
Līdzīgu piedāvājumu izteikusi arī Polija
Dana administrācija savukārt apliecinājusi, ka Bukareste ir gatava uzņemties finansiālās saistības, kas būtu līdzvērtīgas Polijas piedāvājumam.
Varšava iepriekš piedāvājusi maksāt Vašingtonai 15 000 ASV dolāru gadā par katru jaunajā militārajā bāzē izvietoto amerikāņu karavīru.
Saskaņā ar Rumānijas prezidenta administrācijas sniegto informāciju pašlaik valstī atrodas 1172 ASV karavīri. Iepriekš to skaits sasniedza 1700.
Lietuva plāno ieguldīt poligonā ASV karaspēka izvietošanai un apmācībām
Lietuvas Aizsardzības ministrija plāno līdz 2030. gadam ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro Pabrades mācību poligona infrastruktūrā, kas nepieciešama ASV karaspēka izvietošanai un apmācībām.
Aizsardzības ministrs Roberts Kauns piektdien paziņoja, ka ASV karaspēka klātbūtne Lietuvā ir svarīgs kolektīvās aizsardzības apliecinājums, un mērķis ir nodrošināt karavīriem vislabākos iespējamos dzīves un mācību apstākļus.
Viņš sacīja, ka Lietuvas lēmums segt visas ASV militārās klātbūtnes izmaksas apliecina tās apņemšanos nodrošināt NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanu.
Mācību infrastruktūrai poligonā ir paredzēti vairāk nekā 35 miljoni eiro. Kā informēja ministrija, investīcijas segs šautuvju un manevrēšanas zonu paplašināšanu, uzlabotus mācību objektus un infrastruktūru elektroniskās karadarbības aprīkojuma, bezpilota lidaparātu un citu tehnoloģisko sistēmu izmantošanai. Vēl 20 miljoni eiro ir paredzēti uzņemošās valsts atbalsta pakotnei līdz 2029. gadam.
Ģenerāļa Silvestra Žukauska mācību poligonā jau ir kazarmas, daudzfunkcionāls centrs ar atpūtas zonu un mācību telpām, atjaunota ēdnīca, militārā aprīkojuma apkopes darbnīcas, helikopteru nosēšanās laukumi un dienesta suņu voljeri.
ASV karaspēks Lietuvā ar pārtraukumiem rotācijas kārtībā ir izvietots kopš 2014. gada pavasara, un kopš 2019. gada valstī tika izvietoti smago bruņoto spēku bataljoni. Kopš 2022. gada Lietuvā izvietotais ASV bataljons tika pastiprināts ar artilērijas vienību. Parasti misija ilgst deviņus mēnešus. Šovasar, kad Vašingtona pārskatīja savu militāro klātbūtni Eiropā, Lietuvā palika nedaudz vairāk par simt amerikāņu karavīru.
Tomēr oktobra vidū ASV atsāka karavīru dislocēšanu Lietuvā rotācijas kārtībā, un valstī ieradās pirmie ASV karavīri.
Plānots, ka līdz novembra vidum Lietuvā ieradīsies divi ASV bataljoni, kuros kopumā ir vairāk nekā 1000 karavīru. Šī izvietošana pēc mēroga ir līdzīga pēdējos gados veiktajai.
ASV prezidents Donalds Tramps oktobra sākumā, atbildot uz Lietuvas sabiedriskā medija LRT jautājumu, teica, ka ASV apsvērs pastāvīgas militārās bāzes izveidi Lietuvā.
KONTEKSTS:
ASV ir izvietojušas savus karavīrus vairākās Eiropas valstīs – visvairāk Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā un Spānijā. Kopš atgriešanās ASV prezidenta amatā pagājušajā gadā Donalds Tramps ir vairākkārt ziņojis par plāniem samazināt ASV militāro klātbūtni Eiropā vai pārdislocēt amerikāņu karavīrus uz tām NATO valstīm, kas iegulda lielākus līdzekļus aizsardzībai.
Tramps uzsvēra, ka vēlas samazināt ASV karavīru skaitu Eiropā, lai palielinātu militāro klātbūtni Āzijas un Klusā okeāna reģionā, atbildot uz tur pieaugošo Ķīnas ietekmi.
Neraugoties uz Trampa un Pentagona paziņojumiem, plāni par ASV karavīru izvešanu no Eiropas līdz šim netiek īstenoti.
