ĪSUMĀ:
Krievija piedāvā dažādus vienošanās ar NATO variantus
Ministrijas ārpolitikas plānošanas departamenta vadītājs Aleksejs Drobiņins izteicies, ka viens no piedāvājumiem varētu būt kolektīvās aizsardzības savienības izveide vai abpusējās palīdzības līgums – līdzīgs tam, kāds pašlaik ir spēkā starp Krieviju un Baltkrieviju un Ziemeļkoreju.
Otrs piedāvājums ir politiska vienošanās par neiejaukšanos otras puses lietās agresijas gadījumā – līdzīgi kā Maskavas vienošanās ar Irānu.
Un trešais variants ir divpusējie neuzbrukšanas līgumi ar NATO dalībvalstīm apmaiņā pret papildu drošības garantijām no Krievijas puses.
ASV aicina Krieviju sniegt piedāvājumu saspīlējuma mazināšanai
ASV prasa Krievijai iesniegt konkrētus piedāvājumus, kā tā plāno mazināt saspīlējumu ar Ukrainu un Eiropu. Šāda prasība izvirzīta Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju miera sarunās, kas trešdien noslēdzās Abū Dabī.
Valstu delegācijas visai skopi komentēja otrdien un trešdien Abū Dabī notikušajās sarunās apspriestās tēmas. Tomēr divi sarunām pietuvināti avoti interneta izdevumam “Axios” pastāstīja, ka trešdien notikušās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas bija ļoti saspīlētas un brīžiem ļoti emocionālas – abas puses, tā vien liekas, ir skaļi izteikušas visu, kas sakrājies deviņos mēnešos kopš pēdējām šāda veida sarunām.
Krievijas sarunvedēji uzsvēra, ka Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainai tāpēc, ka tā brīža ASV prezidents Džo Baidens neatbildēja uz Krievijas diktatora Vladimira Putina sūtīto vēstuli, kurā tika paustas bažas par drošību. Amerikāņu delegācija norādīja, ka situācija pasaulē kopš 2021. gada ir ievērojami mainījusies.
“Axios” norāda, ka sarunu laikā ASV ir pieprasījušas, lai Krievija iesniedz jaunu piedāvājumu nākotnes Eiropas drošības arhitektūrai, kurā būtu iekļauti konkrēti piedāvājumi, kā samazināt saspīlējumu.
Tas nozīmētu, ka Krievijai ir ne tikai tiesības izteikt savas bažas un prasības, bet arī pienākums sniegt konkrētus piedāvājumus tam, ko Maskava darīs no savas puses, lai pārliecinātu Eiropu, ka tai neuzbruks.
Lai šādas diskusijas notiktu un tiktu uztvertas daudz nopietnāk, turpmākajās miera sarunās ir jāpiedalās arī eiropiešiem.
Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis, lai arī atzinis nepieciešamību noslēgt plašāku drošības vienošanos ar Eiropu, vienlaikus apsūdzējis daudzus Eiropas valstu līderus kolektīvā Ukrainas iedzīvotāju maldināšanā un masveidīgā civiliedzīvotāju bojāejā.
Medinskis Ukrainu esot nosaucis par augoni, kas ir pārsprādzis un tagad ir nepieciešams ārstēt visu ķermeni.
Kremlis pamiera sarunās atsakās apspriest vairākus jautājumus
Ceturtdienas rītā pēc miera sarunām Abū Dabī amerikāņu sarunvedēji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs devušies uz Maskavu, lai apspriestos jautājumus pārrunātu ar Putinu. Visticamāk, ka viens no konkrētākajiem jautājumiem, kuros varētu tikt panākts Krievijas vadoņa apstiprinājums, ir karagūstekņu atbrīvošana.
Viens no sarežģītākajiem sarunu tematiem ir jautājums par teritorijām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš bija izteicies, ka Ukraina un Krievijas vadītājs dzīvo dažādās realitātēs, jo abām pusēm ir atšķirīga izpratne un dati par to, kādas teritorijas tās pašlaik kontrolē. Ja teritoriju jautājumā Ukraina piekāpties nav gatava, pašlaik sarunvedējiem no ASV galvenais ir pārliecināties, ka ir kaut kādi kopsaucēji, par kuriem Putins un viņa pārstāvji ir gatavi sarunāties arī turpmāk.
Savukārt ceturtdienas vakarā ASV sūtņiem Īrijas galvaspilsētā Dublinā paredzēta tikšanās arī ar Zelenski. Viņš ir izteicies, ka sarunas Abū Dabī pavēra nelielu iespēju logu miera noslēgšanai un cerība ir, taču uz Putinu viņš īpaši nepaļaujas.
Ukrainas prezidents cer saņemt atbildes par Krievijas nostāju jautājumos par karagūstekņu apmaiņu un drošības garantijām, kā arī par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas sektoram, kuģiem un kritiskajai infrastruktūrai.
Kā ziņo izdevums “RBK Ukraina”, sarunu laikā Krievija mandāta trūkuma dēļ atteicās apspriest daļu no šiem jautājumiem, – arī par uguns pārtraukšanu.
Vienlaikus Zelenskis paudis cerību, ka nākamajā sarunu kārtā sarunās kā pilnvērtīgs partneris piedalīsies arī Eiropa.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai vienošanos par uguns pārtraukšanu varētu izdoties noslēgt vēl līdz šī gada beigām, Zelenskis atbildējis, ka cerība ir, taču viņš tam ne visai tic.
NATO: Tikai Ukraina tiesīga noteikt savu teritoriju nākotni
Tikai Ukraina ir tiesīga noteikt savu suverēno teritoriju nākotni. Ar šādu paziņojumu klajā nācis NATO apvienoto bruņoto spēku komandiera vietnieks Džons Stringers, komentējot ziņas par pastiprināto spiedienu uz Ukrainu Donbasa kontroles jautājumā.
Intervijā televīzijas kanālam “Euronews” viņš paudis, ka tas, ko pašlaik ir sasniegusi Ukraina, izmantojot iztēli, inovācijas un savu gribu uzvarēt, ir vienkārši neticami.
Pēc Stringera vārdiem, visticamāk, ka Putins bija cerējis iejaukties visos procesos, anektēt visu Ukrainu un izveidot jauno Eiropas drošības arhitektūru, taču viņam ļoti aktīvi traucē to darīt.
NATO pārstāvis gan atzīst, ka pašlaik nav nekādu pazīmju, ka Putins no saviem sākotnējiem mērķiem pārņemt visu Ukrainu būtu atteicies.
Eiropas pārstāvji: Drošības arhitektūru varēs apspriest tikai pēc kara beigām
Vairāku Eiropas valstu pārstāvji arī bija devušies uz Abū Dabī, un vienotā nostāja ir tāda, ka nekādus drošības arhitektūras jautājumus nav jēgas apspriest, kamēr Krievija turpina karadarbību Ukrainā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda neuzskata par iespējamu izpildīt agresorvalsts Krievijas izteikto prasību izvest NATO spēkus no alianses austrumu flanga. Pēc viņa vārdiem jaunajai Eiropas drošības arhitektūrai jāpaliek nemainīgai un arī turpmāk jābalstās uz NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijas principiem. Nausēda arī ir pārliecināts, ka neviens no Eiropas līderiem Krievijas ultimātiem nepiekritīs.
Savukārt Igaunijas premjers Kristens Mihals ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai (ES) nākotnes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā jaunu pārstāvi izvirzīt nav nepieciešams. Pēc viņa vārdiem, ES jau ir amatpersonas, kuras atbilstoši saviem amatiem var piedalīties šādās sarunās – tas ir Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Tomēr ne Košta, ne Kallasa nebauda vienprātīgu ES dalībvalstu atbalstu.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu
Par to, ka Krievija nav atteikusies no militārās vardarbības liecina arī pagājušās nakts triecieni pa objektiem Ukrainā.
Ukraiņu informācijas kanāli ziņo, ka pagājušajā naktī daudzi sprādzieni ir dzirdēti galvaspilsētā Kijivā un Rivnes apgabalā.
Pagaidām par cietušajiem ziņu nav, taču daļa no Rivnes apgabala šobrīd ir bez elektrības. Ukrainas sabiedriskais medijs ziņo, ka sprādzieni dzirdēti arī Mikolajivā.
Čehija nodos ukraiņiem kaujas lidmašīnas
Tikmēr Čehija paziņojusi, ka tā cīņai pret krievu droniem nodos Ukrainai 16 kaujas lidmašīnas.
Par četriem lidaparātiem vienošanās jau esot saskaņotas, bet vēl par 12 ir panāktas sākotnējās vienošanās.
Runa ir par L39 mācību kaujas lidmašīnām, kuras var izrādīties īpaši noderīgas reaktīvo bezpilota lidaparātu pārtveršanai.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
