ĪSUMĀ:
ASV sūtnis: Eiropa būs klātesoša pamiera sarunās
Platformā “X” Kušners publicējis izvērstu paziņojumu par trīs dienu sarunu rezultātiem Abū Dabī, Maskavā un Dublinā.
Today concluded three days of intense diplomacy aimed at ending the horrible war between Russia and Ukraine. Following detailed trilateral negotiations with the Russian and Ukrainian delegations in Abu Dhabi, we traveled to Moscow for direct discussions with President Putin, then to Dublin to meet with President Zelenskyy. We concluded the day consulting with National Security Advisors from Ukraine, Germany, Italy, EU, France, Ireland, and Poland. A tremendous amount of work has gone into restarting direct negotiations after many months. We have made meaningful progress in understanding both sides’ concerns, identifying possible solutions, and establishing a path forward. Both sides have now agreed to expand the next round of negotiations to include our European partners. This will allow us to address the broader postwar European security arrangements alongside the territorial issues between Ukraine and Russia. A lasting end to the fighting requires credible security guarantees, deconfliction mechanisms, and reciprocal de-escalation commitments that reduce the risk of future conflict. We agreed with President Zelenskyy to remain in close contact with him and his team, and reaffirmed that no broader European security arrangements will be finalized without addressing Ukraine’s security concerns. We will begin discussing these interconnected issues in parallel, with the understanding that, apart from humanitarian measures, nothing will be finalized until a comprehensive agreement is reached. We are also working toward what would be the largest prisoner exchange of the war, potentially reuniting thousands of people with their families. Many people’s lives have been devastated by this war and we hope both sides will demonstrate the good will and seriousness necessary to complete this important step. We expect to announce the negotiating tracks, schedule, and additional details shortly. President Trump is determined to end this horrible war. Significant differences remain, but we are encouraged by the progress made. We will undertake whatever hard diplomatic work is necessary to find a breakthrough that ends the fighting and creates the foundation for lasting peace, a sovereign, secure, and prosperous Ukraine, and a more stable Europe. — Jared Kushner (@jaredkushner) November 13, 2026
“Abas puses tagad ir vienojušās paplašināt nākamo sarunu kārtu un iekļaut tajā mūsu Eiropas partnerus. Tas ļaus mums apspriest plašāku pēckara Eiropas drošības sistēmu, kā arī teritoriālos jautājumus starp Ukrainu un Krieviju,” klāstīja sarunvedējs.
Kad un kur šādas sarunas varētu notikt, pagaidām skaidrības nav. No Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska puses izskanējis gan Apvienoto Arābu Emirātu, gan Šveices vārds, turklāt viņš paudis cerību, ka kavēšanās nebūs un sarunas atsāksies jau drīz.
Ukraina vienmēr ir atbalstījusi Eiropas valstu līdzdalību sarunās, taču Krievija bijusi kategoriski pret to. Pagaidām no Maskavas nav bijuši jauni paziņojumi par šīs nostājas maiņu.
“Noturīgai karadarbības apturēšanai būs nepieciešamas uzticamas drošības garantijas, konfliktu novēršanas mehānismi un savstarpējas saistības attiecībā uz situācijas deeskalāciju, lai samazinātu nākotnes konflikta risku,” norādīja Kušners.
“Mēs vienojāmies ar [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru] Zelenski uzturēt ciešu saziņu ar viņu un viņa komandu un atkārtoti uzsvērām, ka
nekādas plašākas vienošanās par Eiropas drošību netiks īstenotas, neņemot vērā Ukrainas bažas drošības jomā,” pauda ASV sūtnis.
“Prezidents Tramps ir apņēmības pilns izbeigt šo šausmīgo karu. Joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, taču mūs iedrošina panāktais progress. Mēs veiksim visus nepieciešamos, pat grūtos diplomātiskos darbus, lai panāktu izrāvienu, kas ļaus pārtraukt kaujas un radīs pamatu ilgtspējīgam mieram, suverēnai, drošai un plaukstošai Ukrainai, kā arī stabilākai Eiropai,” rezumēja Kušners.
Kremlī sasaukta Drošības padomes sēde
Kā šorīt ziņo vairāki interneta izdevumi,
pēc vakar notikušajām ASV sarunvedēju sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Krievijas vadītājs esot sasaucis Drošības padomes sēdi Kremlī.
Kļuvis zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins amerikāņiem esot uzsvēris, ka Krievija nekad nepieņems ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni kā daļu no Ukrainas drošības garantijām.
Šādu potenciālo miera uzturēšanas spēku misiju apsver tā dēvētā “Labas gribas koalīcija”. Pēc Putina vārdiem, ja eiropiešu spēki dosies uz Ukrainu, karš atsāksies. Tāpat Putins esot noraidījis ideju par īpašas zonas izveidi Donbasa reģionā, jo, viņaprāt, arī šāda ideja varētu kalpot par pamatu jaunam karam.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šodien ir paziņojis, ka no NATO tiek pieprasīta rakstiska apņemšanās nepaplašināties uz Austrumiem, jo ar mutiskiem solījumiem nepietiekot.
Drošības padomes tikšanās laikā esot apspriesti arī jautājumi, piemēram, par Kanādas atteikšanos izdot vīzas Krievijas hokejistiem dalībai nākamā gada pasaules čempionātā jauniešiem.
Pēc Putina vārdiem, Rietumu partneri kārtējo reizi esot parādījuši, ka nav universālu noteikumu, bet gan tikai tādi noteikumi, kas kalpo viņu pašu interesēm. Un ar tādiem cilvēkiem Krievijai esot jāsadarbojas.
Vācija: Eiropu sarunās varētu pārstāvēt 5 valstis
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka Eiropu turpmākajās sarunās par Ukrainas nākotni varētu pārstāvēt piecas valstis – Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija.
Mercs arī uzsvēris, ka nekāds gala lēmums, protams, vēl nav pieņemts un par to tiks diskutēts aiz slēgtām durvīm.
Medijs: Putinam bija četri plāni uzvarai Ukrainā
Izdevums “The Washington Post” raksta, ka Putinam ir bijuši četri plāni, kā uzvarēt Ukrainu. No tiem divi jau faktiski ir izgāzušies, bet vēl divi var nostrādāt. Pirmais plāns paredzēja, ka Ukrainas armija salūzīs. Otrais – ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piespiedīs Kijivu pakļauties Maskavas prasībām. Ne viens, ne otrs no šiem plāniem īsti nestrādā.
Daudz lielāka esot iespēja, ka Krievija ar nepārtrauktiem raķešu un dronu uzbrukumiem var mēģināt panākt Ukrainas ekonomikas paralīzi un sagaidīt, kad arvien lielāku popularitāti Eiropā gūs partijas, kas iestājas pret palīdzības sniegšanu Ukrainai. Šādu partiju popularitātes pieaugums varētu veicināt arī atbalsta mazināšanos Ukrainai.
Žurnālisti uzskata, ka, visticamāk, Putins līdz nākamā gada sākumam turpinās vērot, kā īstenojas viņa stratēģija, un tikai pēc tam izlems, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas. Stratēģijas maiņa gan nebūt nenozīmēšot, ka Krievija ir gatava atteikties no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.
Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus
Tikmēr karadarbība Krievijas un Ukrainas starpā turpinās. Krievija arī pagājušajā naktī raidījusi raķetes un dronus Ukrainas virzienā un gaisa trauksme tika izsludināta faktiski visā valsts teritorijā.
Vismaz divi cilvēki ir gājuši bojā Sumu apgabalā. Galvaspilsētā Kijivā pēc drona notriekšanas atlūdzas uzkritušas kādai medicīnas iestādei, izraisot ugunsgrēku. Tāpat bezpilota lidaparāts trāpījis daudzstāvu dzīvojamai mājai Rivnē un Vinnicā.
Savukārt Ukrainas spēki veikuši masveida uzlidojumu Volgogradai un tās apkārtnei. Uzbrukums bijis vērsts pret naftas pārstrādes uzņēmumu, kurā izcēlies ugunsgrēks. Dažādi saziņas platformas “Telegram” kanāli ziņo, ka pēc šiem uzbrukumiem strauji palielinājušās automašīnu rindas pie degvielas uzpildes stacijām.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
