No grāmatas “Lielā laime” vāka tieši acīs raugās jauna un smaidīga sieviete. Tā ir Daiņa Kalna mammas Līzes iesvētību bilde 18 gadu vecumā. Šī fotogrāfija pie sienas istabā netālu no Kuldīgas esošajās “Segļu” mājās bija arī 1949. gadā. Mammai tolaik bija 32 gadi un pieci bērni.
Foto: Ieva Benefelde / Skrundas televīzija
Tolaik istabā ienākuši četri vīri, ēduši un dzēruši. Tad viens no neaicinātajiem viesiem paskatījies uz šo bildi un krieviski vaicājis: “Vai tā esi tu?”. Kad mamma piekrītoši pamājusi un pasmaidījusi, viņš teicis: “Es tevi atstāšu”.
Tā viņa un bērni bija paglābti no izsūtīšanas.
“Kad bija 26. marta rīts tajā 1949. gadā, kaimiņš, tāds dzērājs, viņš cerēja, ka mūsu labi iekopto saimniecību pārņems. Viņam šoks. Mēs esam uz vietas, mēs neesam izvesti. Bet tēvu paņēma vienalga, viņš bija aizsargs,” stāstīja grāmatas autors Dainis Kalns.
Grāmatā reāls tēls ir mamma, pārējie vispārināti, bet aprakstīti patiesi notikumi. Tie atklāj arī to, kā pēc tēta izsūtīšanas ģimene cīnījās ar nabadzību. Par smagu darbu kolhozā maksāja ļoti niecīgi. Mamma sākusi strādāt kolhoza cūku kūtī tāpēc vien, lai no turienes slepus ņemtu ēdienu arī savai sivēnmātei. Tā bija teju vienīgā ģimenes iztikšana.
“Tā zagšana notika tā, ka viņa uz fermu gāja divreiz dienā. Bija villaine un zem villaines spainītis katrā rokā, tur vismaz katra 2–3 kilogrami miltu, tas ir dienā vismaz 10–12 kilogrami miltu. Sivēnmāte bija paēdusi. Kad piedzima sivēni, tad uz tirgu. Tā bija mūsu valūta,” stāstīja Kalns.
“Tas ir mans pienākums pret mammu, bet tas ir arī piemineklis visām tām varonīgajām sievietēm, kam bija smags liktenis pēckara gados,”
viņš uzsvēra.
Daiņa Kalna skolas gaitu sākums bija Kuldīgā, tāpēc uz tikšanos ar viņu bija ieradušies arī klases biedri. Gaidas kundze bija atnākusi arī ar klases fotogrāfijām.
“Mēs jau katrs par savu mammu kaut ko atceramies un zinām. Bet tā uzņēmība, ka ņemt to un uzrakstīt, man liekas, tas vien ir apbrīnas vērts,” pauda kuldīdzniece, Daiņa Kalna klasesbiedrene Gaida Prusaka.
Grāmata ir arī veltījums stiprajiem cilvēkiem lauku viensētās un lielā laime ir arī tā, ka dzimtas mājas nav palikušas tukšas, tur joprojām saimnieko nākamās paaudzes.
Foto: Ieva Benefelde / Skrundas televīzija
Šī ir Daiņa Kalna otrā grāmata. Pirmā ar nosaukumu “Nepārvaramā” klajā nāca pirms četriem gadiem.
Foto: Ieva Benefelde / Skrundas televīzija
