Arī jautājumā par papildu autostāvvietām viedokļi dalās – vai vairāk ir jādomā par autovadītāju ērtībām vai to, kā atslogot pilsētas centru no pārmērīgas mašīnu plūsmas.
Eksperti norāda – attīstot Rīgas Centrāltirgu un tā teritoriju, jādomā ne tikai par pilsētas viesiem un izklaides iespējām, bet arī jāsaglabā tirgus vēsturiskā funkcija un identitāte, lai cilvēki turpinātu nākt uz tirgu pēc svaigās pārtikas vai amatnieku izstrādājumiem. Vienlaikus tirgum ir jākļūst modernākam un pieejamākam, tajā jāievieš arī jaunās funkcijas, radot iespēju rīkot kultūras, mākslas un izglītojošus pasākumus – tam piekrīt gan apsaimniekotāji, gan eksperti, gan galvaspilsētas politiskā vadība.
Mainoties laikiem, mainās arī cilvēku iepirkšanas paradumi, tāpēc, attīstot tirgu, ir jādomā arī par to, ka ieinteresēt tajā jauniešus, uzskata Rīgas galvenais arhitekts Pēteris Ratas.
“Ēdināšana un pārtika – tā ir lieta, kas nekad nemainīsies. Arī mākslīgais intelekts to neaizstās,” viņš teica.
“Varbūt ir pamats domāt, kā šo pārtikas pirkšanas piedzīvojumu pārvērst formātā, kas ir pievilcīgs nākotnes paaudzēm, jo mums ir jābūt ļoti objektīviem, kas notiek ar pircējiem, kas nāk, viņu vecumu, un kādi ir paradumi jaunajai paaudzei.”
Līdz 2030. gadam Rīgas Centrāltirgus atjaunošanā plānots ieguldīt vismaz 22,5 miljonus eiro. Lielākās investīcijas – vairāk nekā 5 miljoni eiro – paredzēti zivju paviljonā, ap 4,5 – piena paviljonā, un vēl 3,5 miljoni eiro – ārtelpas teritorijas sakārtošanā.
“Pamatā tas būtu gan ceļu seguma atjaunošanā, gan dažādu zonu apzaļumošanā, gan arīdzan tirdzniecības vietu sakārtošanā un atjaunošanā. Tāpat paredzamas investīcijas ir gan gastronomijas, gan sakņu paviljonā, gan arī pārējās ēkās, lai attiecīgi tās padarītu drošas un mūsdienīgas,” pastāstīja “Rīgas namu” valdes locekle Agra Melne.
Pēdējos triju gadu laikā dažādu Centrāltirgus paviljonu un teritorijas uzlabošanā ieguldīts jau ap 4,5 miljoniem eiro. Ir paveikti vai vismaz uzsākti daudzi drošībai būtiski darbi, kuri, iespējams, nav tik pamanāmi vērotājiem no malas – konstrukciju stiprināšana, jumtu un grīdu nomaiņa. Lielākie darbi šobrīd notiek piena un sakņu paviljonos, tos plānots pabeigt jau nākamgad.
Eksperti norāda, ka šobrīd visa “dzīvība” Centrāltirgū faktiski beidzas pēc pulksten pieciem vakarā, un ir jādomā, kā noturēt un ieinteresēt apmeklētājus palikt tirgū ilgāk.
Šāds mērķis atspoguļots arī plānotajā paviljonu atjaunošanā.
“Atverot piena paviljonu ēdinātājam, protams, būs cits darbalaiks. Tas nebūs līdz pieciem vakarā, visticamāk, līdz desmitiem; vasarā būs āra terase. Paredzam, ka tas ieviesīs šo papildu kustību tirgus teritorijā. Mūsu mērķis ir visas šīs funkcijas salikt koncentrētāk ap paviljoniem,” teica Melne.
Aptauju dati rāda, ka vismaz puse cilvēku, kuri regulāri apmeklē Centrāltirgu, kā būtisku problēmu norāda autostāvvietu trūkumu. Tieši ap papildu autostāvvietu izveidi izvērsusies viskarstākā diskusija. No Rīgas vadības puses izskanēja, ka Centrāltirgū nākotnē varētu tikt izveidotas līdz pat 300 autostāvvietas ar iespēju uz ierobežotu laiku atstāt mašīnu par brīvu.
Šai idejai kategoriski nepiekrīt arhitekts Pēteris Bajārs. Viņš sauc to par absurdu un soli atpakaļ pilsētplānošanas ziņā, un aicina vispirms sakārtot pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumus.
“Rīgas namu” pārstāvji savukārt apliecināja, ka mērķis ir padarīt Centrāltirgu pieejamu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam – gan autovadītājiem, gan gājējiem, gan riteņbraucējiem, lai Rīgas Centrāltirgū varētu ērti nokļūt un iepirkties ne tikai centra, bet visas galvaspilsētas iedzīvotāji.
KONTEKSTS:
2026. gada 14. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu pagarināt Centrāltirgus pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Rīgas nami” vēl uz 30 gadiem – līdz 2067. gadam.
Līdz Rīgas Centrāltirgus simtgadei 2030. gadā plānots atjaunot vēsturiskos paviljonus, uzlabot darba vidi tirgotājiem un radīt ērtāku, pievilcīgāku tirgu rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šim mērķim SIA “Rīgas nami” plāno 21,2 miljonu eiro investīciju programmu.
Atjaunošanas darbi katrā paviljonā būs atšķirīgi, paredzot kopējo ieguldījumu 19 miljonu eiro apmērā. Zivju paviljonā tiks veikta vērienīga atjaunošana, bijušo sakņu paviljonu pielāgos gaļas produkcijas tirdzniecībai, gastronomijas paviljonu pielāgos piena un bakalejas produkcijas tirdzniecībai, savukārt bijušajā piena paviljonā tiks attīstīta ēdināšanas funkcija.
Paviljonu pagrabus paredzēts pielāgot civilās aizsardzības funkcijai.
Publiskās ārtelpas attīstībai paredzēti vismaz 3,5 miljoni eiro.
