Diabētu ir ļoti svarīgi laikus atklāt, tāpēc cilvēki aicināti regulāri pārbaudīt glikozes līmeni asinīs. Diabēta dienā vairākos Rīgas tirdzniecības centros un Āgenskalna tirgū ikvienam ir iespēja satikt speciālistus, kas bez maksas veic glikozes mērījumus un konsultē par slimības riskiem.
Dodas uz glikozes līmeņa testiem
Maza asins lāsīte no pirksta un pēc sekundes jau zināms glikozes līmenis asinīs. Sestdien daudzviet, tostarp Rīgas lielveikalos, Latvijas medicīnas studentu asociācijas dalībnieki – topošie ārsti – piedāvāja ikvienam uzzināt, vai nav pakļauti diabēta riskam.
Tālivaldis Margēvičs, pazīstamais dokumentālo filmu režisors un scenārists, rāda savu rokas pulksteni. Viņa asinsspiedienu un citus veselības datus kontrolējot tieši šī ierīce. Bet diabētam un citām slimībām pretī tiek liktas aktīvas pastaigas.
“Es esmu slinka, bet man nekas cits neatliek kā klausīt vīru. Un katru dienu jau divus gadus mēs no rīta dodamies uz jūru,” pastāstīja viņa dzīvesbiedre Ludmila Margēviča.
“Ne jau vienkārši uz jūru! Mēs nostaigājam noteiktu kilometru skaitu! Vismaz četrus. Katru rītu. Gadā tikai vienu rītu izlaidām,” uzsvēra Margēvičs.
“Sekoju! To ko dakteris liek, bet es domāju, ka vajag vēl vairāk kustēties,” par saviem paradumiem savukārt teica seniore Liāna Āboliņa.
Konsultācijās tieši kustības iesaka arī Latvijas medicīnas studentu asociācijas dalībnieki.
“Diabēts ir diezgan liela problēma. Tagad 100 000 ir ar diagnosticētu diabētu un katru gadu tas skaits palielinās. Tāpēc ir ļoti svarīgi kontrolēt. Un vērsties pie ārsta,” uzsvēra Latvijas medicīnas studentu asociācijas Sabiedrības veselības projektu vadītāja Ksenija Čivkule.
“Tā ir lieliska iespēja iedziļināties. Un sastapties ar pacientiem. Un gūt jaunu pieredzi, jo pagaidām mācībās ir tikai teorētiskais aspekts,” piebilda medicīnas studente Diāna Kokoreviča.
“Tā ir brīnišķīga pieredze. Vērtīgi pavadītas brīvdienas. Un es vienmēr mēģinu izglītot sevi, palīdzēt sabiedrībai,” teica medicīnas studente Daniela Vimba.
Diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība. Ātrāk to atklājot, ātrāk iespējams sākt ārstēšanu.
Pasaules Diabēta dienā vairākās publiskās vietās var ātri un bez maksas noskaidrot glikozes līmeni asinīs. Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaFoto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaFoto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaFoto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaFoto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija
Saslimstība pieaug nepareiza dzīvesveida dēļ
Pērn Latvijā bija 106 000 diabēta pacientu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2024. gadā. Diabēta komplikāciju dēļ pērn nomira vairāk nekā 530 cilvēku – liecina statistika.
Lielākā daļa no pacientiem slimo ar otrā tipa diabētu, kas atšķirībā no pirmā tipa diabēta
daudz vairāk ir dzīvesveida slimība, saistīta ar lieko svaru un aptaukošanos,
ko raisa neveselīgi ikdienas paradumi.
Atklāj novēloti
Problemātiski ir tas, ka diabētu bieži atklāj novēloti, jo sākotnēji tas var noritēt bez simptomiem. Cilvēks jūtas vesels, bet viņa ķermenī jau notiek nopietnas izmaiņas, raisot dažādu ķermeņa sistēmu bojājumus.
“Tātad, glikozes līmenis ir paaugstināts, bet nav nekādu sūdzību. Cilvēks ilgus gadus dzīvo ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, un tas rada diabēta komplikācijas. 40–45 % gadījumu diabētu diagnosticē kādā slimnīcā, kur viņš ir ievietots sakarā ar diabēta komplikācijām. Visbiežāk infarkta vai insulta dēļ, jo diabēta komplikācijas ir tieši sirds asinsvadu slimības. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi zināt šos riska faktorus, kas veicina saslimstību ar cukura diabētu, kā arī kontrolēt glikozes līmeni asinīs, lai savlaicīgi atklātu diabētu,” skaidroja Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane.
Agrāk ar otrā tipa diabētu slimoja pamatā pieaugušie, sākot no 35–40 gadu vecuma, taču pēdējos divdesmit gados visā pasaulē tas aizvien vairāk skar arī bērnus. Arī tas galvenokārt saistīts ar neveselīgiem ikdienas paradumiem, atzina Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības vadītāja Landa Jaunzema.
“Skaidrs, ka liekais svars un aptaukošanās arī bērnu un jauniešu vidū ir ļoti skumja parādība. 25 % no mūsu bērniem,
tātad katrs ceturtais bērns, ir ar lieko svaru,
un diemžēl statistika nekļust labāka. Endokrinoloģijā jau ir fiksēts septiņus gadus vecs bērns, kuram ir otrā tipa cukura diabēts. Tas viennozīmīgi rāda, ka mūsu bērnus potenciāli var piemeklēt vielmaiņas traucējumu problēmas, kas nākotnē var pārvērsties par otrā tipa cukura diabētu. Tieši otrā tipa cukura diabēts kļūst aizvien jaunāks ne tikai pie mums Latvijā, bet vispār pasaulē,” stāstīja Jaunzema.
Bet lielākā daļa bērnu un jauniešu joprojām ir pirmā tipa cukura diabēta pacienti, kas ir autoimūnā saslimšana un nekādi nav saistīta ar nepareizu uzturu un dzīvesveidu. Katru gadu pirmā tipa diabētu Latvijā diagnosticē no 50 līdz 100 bērniem. Cukura līmenis asinīs jāpārbauda, ja novērojam, ka bērns pastiprināti dzer ūdeni, bieži iet uz tualeti, strauji zaudē svaru un kļūst neierasti noguris vai miegains.
Bet arī ja nav nekādu simptomu, vienreiz gadā preventīvi bērnam būtu jāpārbauda glikozes līmenis asinīs.
