Zinātnieki paver jaunas iespējas Latvijas metālu resursu izpētei

Jaunas metodes sen nepētītās vietās

Latvijas Universitātes pētnieki pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā ar mūsdienu metodēm smalkāk izpētījuši Staiceles un Gārsenes dzelzsrūdu iegulas. Tās atrodas senajā kristāliskajā pamatklintājā zem biezas nogulumiežu segas līdz pat kilometra dziļumā. LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Ģirts Stinkulis, mikroskopā rādot paraugus, stāsta, ka astoņdesmito gadu sākumā minētajās vietās ierīkoti izpētes urbumi, taču pēc tam objekti gandrīz netika pētīti.

“Mēs cenšamies to Latvijas pamatklintāju atkal pētīt no jauna, jo tik tiešām tas ir bijis tā kā putekļos atstāts. Bet ļoti labi, ka glabātavā, ko pārvalda LVĢMC, ir tās vecās urbumu serdes. Esam noņēmuši paraugus, nu jau ir daži simti šo paraugu un tālāk tiek nozāģēti gabaliņi, pielīmēti pie stikliņa, citi noslīpēti un citi paraugi vienkārši skatīti mikroskopā. Un tad to visu pavada ķīmiskās analīzes ar precīzām metodēm. Līdz ar to mums ir pārliecība, ka mēs tagad zinām daudz vairāk. Mēs zinām precīzāk, kur kas ir, cik bieži, cik daudz. Un tas viss noved pie iespējām veikt arī matemātiskus aprēķinus dažādām metāla koncentrācijām,” stāstīja Stinkulis.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Pētījumā, precizējot rūdu sastāvu Gārsenes urbumu paraugos, īpašu interesi radījuši sulfīdu minerāli, kuros ir palielināts kobalta saturs, bet Staiceles rūdas izceļas ar ievērojamāku mangāna daudzumu, atklāja ģeoloģijas doktorants Dmitrijs Vorobjovs.

“Šie paraugi ir tā saucamās joslotās dzelzsrūdas. Mēs tajā varam ievērot gan tumšas joslas, kas būtībā sastāv no rūdu minerāliem, tostarp magnetītiem. Un interesanti, ka pēc mūsu pētījuma datiem magnetīts satur paaugstinātu mangāna oksīda daudzumu. Nu, vidēji aptuveni trīs procenti, un

tas ir ļoti interesants rādītājs, kas būtībā var palielināt rūdu vērtību.

Savukārt Gārsenes dzelzsrūda atrodas salīdzinoši lielā dziļumā, bet satur ļoti daudz sulfīdu. Tādi dzelteni zelta krāsas graudiņi un interesanti, ka tajos ir palielināts kobalta saturs,” viņš klāstīja.

Sastāvs var būt līdzīgs kā Zviedrijā

Pētnieki papildināja, ka, piemēram, Staiceles rūdu paraugi pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgi dzelzs un mangāna rūdu sistēmām Zviedrijā.

“Kādēļ vispār mums ir cerības, ka Latvijā ir zināms metāla potenciāls šajā pamatklintājā, jo pēc starptautiskiem pētījumiem, dziļi ieguldītais pamatklintājs Latvijā, kuru sedz nogulumiežu sega, ir savstarpēji saistāms, korelējams ar Bergslāgenas apgabalu Zviedrijā, kas ir ļoti bagāts ar derīgajiem izrakteņiem,” pauda Stinkulis.

Pagājušā gadsimta 80. gados, balstoties uz netiešiem ģeofizikālajiem datiem, tika pieļauts, ka Staiceles un Gārsenes dzelzsrūdu resursi varētu sasniegt vairākus miljardus tonnu. Taču tuvākajā laikā plānots veidot arī jaunu telpisko ģeoloģisko modeli, izmantojot gan esošos urbumu datus, gan jauno pētījumu rezultātus. Tas ļaus precizēt rūdu resursus.

“Pilnīgi jauni atklājumi par kaut kādiem vērtīgiem komponentiem mums šobrīd nav, bet ir daudz precīzāka informācija par šo elementu saturu. Tādēļ jau arī mēs pētām, ka tiešām varētu būt praktisks labums. Un galu galā tas, ko kolēģis minēja par mangānu un kobaltu, šie elementi jau ir Eiropas Savienības kritisko resursu skaitā. Tie ir ļoti būtiski. Tātad Eiropas Savienībā tie ir pieejami nelielā apjomā, bet, lai iegūtu tiešām būtisku informāciju par pamatklintāja metālu resursiem, vajadzīgi būtu jauni urbumi. Mūsu uzdevums ir arī mēģināt noskaidrot, kur veikt jaunos urbumus, jo tas ir ļoti dārgi. Viens urbums varētu izmaksāt aptuveni vienu miljonu eiro,” klāstīja LU Ģeoloģijas nodaļas vadošais pētnieks.

Resursu ieguve atkarīga no papildu apstākļiem

Zinātnieki gan arī uzsver, ka iespējamā rūdu ieguve nākotnē būs atkarīga ne tikai no metālu satura, bet arī no iegulu dziļuma, izmēriem, sēra un fosfora klātbūtnes, ieguves izmaksām un vides aizsardzības ierobežojumiem.

Pētījums īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Metālus saturošo kristāliskā pamatklintāja iežu rūdu potenciāls Viduslatvijā un Austrumlatvijā” ietvaros.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio