Interese iestigusi
Vēl nepieredzētu cilvēku pieplūdumu Zemessardze piedzīvoja 2022. gadā, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Cilvēki pamatīgāk interesējās par valsts aizsardzību un vēlējās būt gatavi. Taču ritot kara piektajam gadam, interese apsīkusi un atgriezusies pirmskara līmenī. Gada laikā vidēji iestājas ap 800 cilvēku. Bet tikpat daudz cilvēku Zemessardzi pamet. Zemessardzes komandieris gan norāda – dinamika cauri gadiem ir dažāda un šādi procesi esot normāli. Vienlaikus nenoliedz izaicinājumu sasniegt noteikto 12 tūkstošu zemessargu mērķi. Šobrīd Zemessardzes rindās dien aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.
“Tas viennozīmīgi ir tās demogrāfiskās bedres dēļ, kas veidojusies laika gaitā, bet otrs ir Valsts aizsardzības dienests un tā jauniešu paaudze, kas arī mūsu zemessardzei ļoti interesē – jaunieši no 18 līdz 25 gadiem. Tie arī ļoti daudz brīvprātīgi piesakās valsts dienestā, kas ir ļoti labi, jo tas nozīmē, ka jaunā paaudze arī iegūst tās zināšanas un mērķtiecīgi iegūst. Un ilgstošākā periodā, salīdzinot ar zemessardzi, kas ir brīvprātīga,” skaidroja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs.
Tomēr, ja jaunietis, izejot valsts aizsardzības dienestu, nepaliek profesionālajā dienestā, viņš kļūst par augstas gatavības karavīru un var papildināt Zemessardzes rindas, norādīja komandieris.
Lai pēc iestāšanās paliek vairākus gadus
Arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš pauda, ka pašlaik Zemessardzes komplektēšanā iestājies zināms sastingums un tas atspoguļo pašreizējo sabiedrības noskaņojumu – lai gan cauri gadiem atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pieaudzis, tā ir apradusi ar “jauno normālo” situāciju. Tāpat bieži vien Zemessardze cilvēkiem šķiet fiziski pārāk grūta. Šobrīd militārā apmācība ir labā līmenī un latiņu laist zemāk nemaz nevar, uzsvēra eksperts.
“No Zemessardzes viedokļa ir svarīgi ne tikai tas, lai cilvēks iestājas. Viņš izrāda savu emocionālo pacēlumu un iestājās Zemessardzē, bet, lai viņš vismaz piecus, desmit vai 15 gadus paliek tajā Zemessardzē – tas ir galvenais. Galvenais nav savākt maksimāli lielāko skaitu, kuri iestāsies un pēc tam kaut kur pazudīs.
Mums ir svarīgi, lai cilvēki izdara apzinātu izvēli un nāk uz palikšanu,”
uzsvēra Vērdiņš.
Tam piekrita arī Zemessardzes komandieris, norādot, ka zemessargus noturēt dienestā ir sarežģītāk nekā piesaistīt. Tas ne vienmēr ir saistīts ar vilšanos dienestā. Mainās dzīves apstākļi, veidojas ģimenes vai pieaug darba pienākumi. Tāpat
pēdējā laikā zemessargiem nācies uzņemties arvien papildu pienākumus.
Taču risinājums neesot tikai prasīt vairāk. Komandieris norādīja, ka mēģina pielāgot dienesta pienākumus zemessargu zināšanām un prasmēm. Tāpat bijušajiem zemessargiem durvis atgriezties dienestā esot atvērtas.
“Es aicinu apzinātu vēlmi iestāties un sevi pilnveidot, un realizēt. Mans mērķis ir, ka, ja kāds izdomās turpināt pēc Valsts aizsardzības dienesta, profesionālā dienesta. Tā ir daļa kategorijas cilvēku. Otra kategorija atved savējo. Un tas ir tas, kur tā brīvprātība ir ārkārtīgi būtiska, jo Zemessardzei ir jāpaliek brīvprātīgai organizācijai, kuru cilvēki brīvprātīgi sevi ir gatavi realizēt kopā ar tiem cilvēkiem, kas Zemessardzē dienē ikdienā, tā kā es,” pauda Krjukovs.
“Šeit varētu būt tas pats princips, kas ir Valsts aizsardzības dienestā, ka tie, kas atgriežas pēc dienesta Valsts aizsardzības dienestā, viņi ir vislabākā staigājoša reklāma par to, kas notiek Valsts aizsardzības dienestā. Un tas pats attiecas uz Zemessardzi. Būs attiecīgā reģionā labs bataljons ar jēgpilnu apmācību, būs arī zemessargi,” piebilda Vērdiņš.
Arī Zemessardze mēģina piesaistīt jaunus cilvēkus – valsts svētku mēnesī sākta kampaņa “Atved savējo”, aicinot zemessargus par dienestu pastāstīt saviem kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem. Taču, kā uzsver gan komandieris, gan militārais eksperts, ar jaunu cilvēku piesaisti vien nepietiek. Svarīgākais ir panākt, lai viņi Zemessardzē atrod sev interesantāko un piemērotāko jomu un paliek ilgtermiņā.
