Ārstēties pašam nav slikti, bet jābūt zināšanām
Nesen veikta “Grindeks” aptauja liecina, ka 39 % Latvijas iedzīvotāju, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, lieto bezrecepšu zāles, kas jau ir mājās, un teju katrs piektais izmanto tautas metodes, norādīja “Grindeks” tirdzniecības pārstāvju vadītāja Dina Meldere.
“Tikai 14 % iedzīvotāju, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, uzreiz iet uz aptieku, iegādājas medikamentus un sazinās ar ārstu,” viņa turpināja. Līdz ar to var secināt, ka liela daļa cilvēku vismaz saslimšanas sākumā nodarbojas ar pašārstēšanos. Tas ne vienmēr automātiski ir kas slikts. Ir ļoti labi, ka cilvēkiem mājās ir sava aptieciņa un zāles, norādīja Aizpure, taču jautājums ir par to, vai ir arī zināšanas, kā tās pareizi lietot.
“Bieži vien saslimšana mūs piemeklē naktīs vai brīvdienās, un tad ir labi, ka mājās ir zāles, bet
pacientam vienmēr ir skaidri un nepārprotami jāzina, kā zāles lietot un kādam mērķim tās ir paredzētas,” viņa uzsvēra.
Reizi vai divas gadā jāpārskata aptieciņa
Ja rodas jautājumi vai šaubas par to, kā lietot konkrētus medikamentus, noteikti jāvēršas pie speciālistiem, piemēram, farmaceitiem.
Tāpat, pirms nodarboties ar pašārstēšanos, vienmēr jāizvērtē esošais veselības stāvoklis un jāņem vērā dažādas blakus saslimšanas. “Pirmās saslimšanas pazīmes var būt dažādas, un ir būtiski saprast, ka arī paša cilvēka veselības stāvokļa fons var būt atšķirīgs. Ja tas ir salīdzinoši jauns un visādi citādi vesels cilvēks, viņam droši vien nevajadzētu pie pirmajām saslimšanas pazīmēm uzreiz doties pie ārsta. Ja tas ir cilvēks, kuram ir vairākas hroniskas slimības, un viņš apzinās, ka pastāv liels risks slimības gaitai ļoti strauji pasliktināties, tad varētu būt arī jādodas pie ārsta ļoti ātri,” norādīja Kursīte.
Kādi riski pastāv?
Pašārstēšanās pēc tās definīcijas ir paša cilvēka iniciēta medikamentu lietošanas uzsākšana brīdī, kad viņš pats piefiksē un atpazīst simptomus, nekonsultējoties ar ārstu. Atkarībā no situācijas un konteksta, pašārstēšanās var būt gan droša un vēlama, gan ļoti riskanta, uzsvēra Kursīte.
“Pastāv ļoti daudz un dažādi potenciālie riski – ja ir nepareizi atpazīti simptomi, ja ir nepareizi tālāk izvēlēts medikaments, ko lietot. Bet, protams, ir iespējama arī ļoti korekta un droša pašārstēšanās, kas ir laba gan pacientam, jo viņam nav uzreiz jāskrien pie ārsta, gan veselības aprūpes sistēmai, jo tādējādi mēs nepārslogojam to ar vizītēm, kuras nav nepieciešamas,” viņa skaidroja. Taču
nošķirt, kas ir droša pašārstēšanās un kurā brīdī tā jau kļūst riskanta, nebūt nav vienkārši,
un par to joprojām notiek diskusijas arī pētnieku un mediķu starpā.
Iespējams, zelta vidusceļš, ja cilvēks ir pārliecināts, ka ārsta vizīte šobrīd nav nepieciešama, varētu būt aizdoties vismaz uz aptieku un konsultēties par bezrecepšu zāļu lietošanu ar farmaceitu.
“Farmaceits ir viens no pieejamākajiem veselības aprūpes speciālistiem.
Aptiekas strādā diezgan vēlās stundās, arī brīvdienās, un farmaceiti ir augsti kvalificēti speciālisti. Ja cilvēks ir apslimis, ja ir kāds veselības sarežģījums, viņš noteikti var doties arī uz aptieku,” uzsvēra Aizpure.
