Tiesa arī apstiprinājusi lidmašīnu atdošanas kārtību. Atteikšanās no visu sešu nomas līgumu izpildes stājusies spēkā 17. novembrī.
Rīkojums attiecas uz lidmašīnām ar reģistrācijas zīmēm YL-CSI, YL-ABD, YL-ABE, YL-ABF, YL-BTC un YL-BTD. Visu sešu lidmašīnu un to dzinēju atrašanās vieta rīkojuma pielikumā norādīta Rīgas lidostā.
LETA arhīvs liecina, ka lidmašīnu YL-CSI “airBaltic” saņēma 2018. gada jūnija vidū, un tā bija devītā “Airbus A220-300” lidmašīna “airBaltic” flotē, lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABD aviokompānija saņēma 2021. gada augusta beigās, un tā bija 30. lidmašīna, lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABE aviokompānija saņēma 2021. gada septembra vidū, un tā bija 31. “Airbus A220-300” lidmašīna aviokompānijas flotē, bet lidmašīnu YL-ABF aviokompānija saņēma 2021. gada oktobra sākumā, un tā bija 32. šāda tipa lidmašīna aviokompānijas flotē.
Savukārt YL-BTC un YL-BTD lidmašīnas “airBaltic” saņēma šogad. Lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTC aviokompānija saņēma šogad februāra sākumā, un tā bija 53. šāda tipa lidaparāts flotē, bet lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTD aviokompānija saņēma šogad februāra vidū, un tā bija 54. šāda tipa lidaparāts flotē. Šogad “airBaltic” ir saņēmusi kopumā trīs lidmašīnas.
Visos sešos gadījumos kā iznomātājs norādīts uzņēmums “Wilmington Trust SP Services (Dublin) Limited” ar adresi Dublinā. Savukārt vairāki “Azorra” uzņēmumi norādīti kā ar attiecīgajiem līgumiem saistīto paziņojumu kopiju saņēmēji.
Tiesas apstiprinātā kārtība ļauj iznomātājam pārņemt lidmašīnas un organizēt to pārvietošanu. Ja vien puses nevienojas citādi, iznomātājam lidmašīnas jāpārņem 15 dienu laikā pēc vēlākā no diviem datumiem – attiecīgā rīkojuma reģistrēšanas vai atteikšanās no līguma izpildes spēkā stāšanās datuma.
Ja lidmašīnas šajā termiņā netiek pārņemtas, iznomātājam jāsedz turpmākās saprātīgās un dokumentētās izmaksas, tostarp par to glabāšanu, apdrošināšanu un uzturēšanu.
Rīkojums paredz lidmašīnu nodošanu to esošajā stāvoklī un atrašanās vietā, ievērojot apstiprinātās atdošanas kārtības nosacījumus. Ja nav citas vienošanās vai tiesas rīkojuma, “airBaltic” nav pienākuma veikt remontu, lai padarītu ekspluatācijai nederīgu lidmašīnu vai citu atdodamo aprīkojumu ekspluatējamu.
Tiesa saglabājusi iznomātāja tiesības pieteikt prasījumus saistībā ar atteikšanos no līgumu izpildes, līgumā paredzēto atdošanas nosacījumu neizpildi un citām iespējamām saistībām. Vienlaikus saglabātas “airBaltic” un citu procesa dalībnieku tiesības šos prasījumus apstrīdēt. Rīkojums pats par sevi neatzīst prasījumu pamatotību vai apmēru.
Prasījumi, kas izriet no atteikšanās no šo sešu nomas līgumu izpildes, jāiesniedz līdz tiesas noteiktajam vispārējam pirms procesa sākšanas radušos nenodrošināto prasījumu pieteikšanas termiņam vai 30 dienu laikā pēc atteikšanās spēkā stāšanās datuma – atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlāks.
Lai atteiktos no papildu lidmašīnu vai dzinēju nomas līgumu izpildes, aviokompānijai tiesā jāiesniedz atsevišķs procesuāls dokuments, piemēram, pieteikums, pušu vienošanās vai restrukturizācijas plāns. Šis rīkojums pats par sevi neapstiprina atteikšanos no citiem nomas līgumiem.
Tiesas rīkojums arī neapliecina, ka visas sešas lidmašīnas jau faktiski nodotas iznomātājam.
KONTEKSTS:
ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja “airBaltic” darbības finansējuma jeb “debtor-in-possession” (DIP) struktūru līdz 350 miljoniem eiro, tomēr jautājums par jaunajiem finansētājiem piešķiramo nodrošinājuma prioritāti pār esošajiem nodrošinātajiem kreditoriem vēl nav izlemts.
Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.
“airBaltic” no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas “Airbus A220” lidmašīnas un septiņus dzinējus.
Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.
Finansējuma piesaisti organizējis “SVP”, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8 % jeb patlaban aptuveni 12 %, taču šajā procesā būs arī papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš “airBaltic” bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.
“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.
Kompānijā vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.
“Chapter 11” procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2 % un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1 % vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10 % akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
