Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem katram iedzīvotājam mēnesī pienākas aptuveni astoņi kilogrami subsidētu miltu. Ja šis limits tiek pārsniegts, par miltiem būs jāmaksā brīvā tirgus cena, kas ir vairāk nekā piecas reizes augstāka.
Nedz maizes ceptuves, nedz plašāka sabiedrība par jauno kārtību iepriekš netika informēta, vēsta vietējie mediji, kuru vidū izskan kritika saistībā ar Irānas varasiestāžu rīcību.
Stingrās līnijas politiku atbalstošā avīze “Kayhan” apsūdzēja prezidenta Masuda Pezeškjana valdību maizes iegādes ierobežojumu “slepenā un aizdomīgā ieviešanā”, norādot, ka tas izraisījis ažiotāžu maizes ceptuvēs. Arī reformistu laikraksts “Sharq” kritizējis valdību, pārmetot tai, ka jaunā kārtība ieviesta bez sabiedrības informēšanas.
Zviedrijā dzīvojošais irāņu ekonomists Ahmads Alavi, komentējot situāciju, norādīja, ka maizes iegādes ierobežojumi atbilst jau iepriekš novērotam scenārijam. Viņš sarunā ar “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība” irāņu redakciju skaidroja, ka blokādes dēļ sarūk Irānas ieņēmumi no naftas un eksporta, bet ekonomikas lejupslīde neļauj palielināt nodokļu slogu.
Pēc Alavi teiktā, šādos apstākļos tiek noteikti un vēlāk arī pastiprināti subsidēto preču iegādes ierobežojumi, bet patērētāji tiek novirzīti uz brīvo tirgu.
Šādi atbrīvotie resursi nonāk varas iestāžu rīcībā, un ar tiem tiek finansētas to prioritātes, proti, karš ar ASV, reģionālie sabiedrotie un iekšējās drošības spēki, sacīja Alavi.
