Ekonomisti: Latvijas Attīstības fonda izveidi nedrīkst sasteigt; tam jābūt neatkarīgam

“Kritiski svarīgi, ka mēs investējam tikai tajos projektos, kuros ir būtiska atdeve ekonomikai. Varbūt ilgā termiņā, bet ar būtisku atdevi uz ekonomikas izaugsmi. Ja mēs šo kritēriju neņemam vērā, tad šādam fondam nav jēgas,” sacīja Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, vērtējot jaunās valdības deklarācijas plānu izveidot Latvijas Attīstības fondu. 

Šis fonds centralizēti pārvaldītu valsts kapitālsabiedrības un palielinātu valsts aktīvu atdevi. 

Sākotnēji fondā plānots iekļaut septiņas valsts kapitālsabiedrības, to vidū “Latvenergo”, “Latvijas Valsts mežus”, “Valsts nekustamos īpašumus” un citus. 

Fonds īstenotu trīs galvenās investīciju programmas – mājokļu attīstību, aizsardzības rūpniecību un robotizācijas fondu. Tā darbību noteiktu īpašā fonda likumā, ko plānots pieņemt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. 

Valdības deklarācijā norādīts, ka fonds līdz 2030. gadam varētu dot papildu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,7 %. Paredzēts, ka fonds emitēs obligācijas un papildus piesaistīs investoru finansējumu līdz četriem miljardiem eiro, lai varētu pāriet uz sarežģītāku produktu un pakalpojumu eksportu. Tāpat fonds ļaušot paplašināt iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanu. 

Bērziņš sacīja – finansējums ilgtermiņa kritiski svarīgu projektu realizācijai ir ļoti svarīgs, tāpēc šāda fonda izveide ir atbalstāma. Tomēr tam jābūt neatkarīgam. 

“Tam ir jābūt ļoti neatkarīgam, tas nevar būt atkarīgs no politiskām vēlmēm vai politiskiem uzstādījumiem. Es nesaku, ka tā ir, bet ļoti svarīgi, ka mēs vadāmies pēc ļoti augstas kvalitātes korporatīvās pārvaldības principiem, ka mēs investējam un ir ļoti spēcīgs ekonomiskais pamatojums, kas ir neatkarīgi izvērtēts,” vērtēja Bērziņš. 

Citās valstīs darbojas līdzīgi fondi, taču galvenais jautājums – kā nodrošināt tā neatkarību, lai starptautiskajiem investoriem būtu pārliecība par skaidriem tā darbības kritērijiem. 

“Šim fondam vairāk jākalpo kā investīciju riska mazināšanas instrumentam, nevis tīram finansēšanas instrumentam. Bet tas jau ir ļoti specifiski. Ka faktiski mēs finansējam tikai tik daudz pie projekta, lai privātiem investoriem būtu mazāks risks un mēs šos investīciju projektus varētu palaist,” skaidroja ekonomists. 

Īpaši nozīmīgi šobrīd ir projekti militārās rūpniecības jomā un tāpēc svarīgi finansēt projektus tik daudz, lai ienāktu starptautiskie investori. Bērziņš arī piebilda – būtu jālūkojas Lietuvas virzienā, kur darbojas vairāki investīciju fondi ar finansējumu, lai sekmētu tieši mazo uzņēmumu izaugsmi. 

Arī ekonomists Edgars Voļskis atbalsta šāda fonda izveidi. Taču svarīgi, kādu kapitālu tas piesaistīs, viņš norādīja intervijā Latvijas Televīzijā.  

“Bet ir nopietns darbs jāizdara, kā šis kapitāls nonāks šajā fondā. Jo tā nebūs akciju sabiedrība, tas būs fonds, kur būs atsevišķas daļas, un šīs daļas mēs varēsim katrs no mums, iespējams, iegādāties caur kapitāla tirgiem,” sacīja Voļskis. 

Šis būtu ceļš, kā attīstīt kapitāla tirgu, piesaistīt investīcijas un atgriezt pensiju otrā līmeņa naudu, kas kalpotu ekonomikas attīstībai. 

Tomēr, pēc ekonomista domām, fonds jāveido izsvērti un sagatavošanās procesam būtu nepieciešami aptuveni divi gadi. 

Lai piesaistītu naudu, valdība arī plāno atjaunot dažādas nodokļa atlaižu programmas lieliem projektiem un arī jaunuzņēmumiem. 

Tāpat valdība apņēmusies izvairīties no galveno nodokļu likmju paaugstināšanas. Ekonomisti gan uzsvēra – laiks risināt ienākumu nevienlīdzības jautājumu, kam valdības deklarācijā nav pievērsta uzmanība.