Eksperte: Mākslīgais intelekts var saasināt Ķīnas jauniešu bezdarba problēmu

Tā ir viena atziņa, ko savā vērtējumā izceļ Taivānas Minčuaņas Universitātes docente Tintina Džana, kuras pētnieciskajās interesēs ietilpst arī Ķīnas ekonomikas politika. Viņa arī norāda – MI var saasināt jau pastāvošo Ķīnas jauniešu bezdarba problēmu.

Foto: Publicitātes foto Taivānas Minčuaņas Universitātes docente Tintina Džana

Reģiona ekspertes viedokli uzklausīja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.

Rihards Millers: Man šķita interesanti, cik lielu īpatsvaru no ļoti augstā Ķīnas tirdzniecības pārpalikuma aizņēma ar mākslīgo intelektu (MI) saistītu preču eksports. Taču cik liela loma MI bija šī gada Ķīnas ekonomikas rādītājos? 

Tintina Džana: Ja mēs sākam ar dažiem ekonomikas indeksiem, lai vērtētu Ķīnas ekonomikas sniegumu šogad, – tās iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme ir apmēram 4,6 %, un augsto tehnoloģiju nozares ražošana pieauga par 14,3 %. MI (produkcijas) eksports līdz šī gada oktobrim dominēja, veidojot 23 % no Ķīnas preču eksporta. Skatoties uz šo statistiku, tā liecina, ka [ekonomikai] patiesībā iet visai labi, īpaši, ja skatās detalizēti pa nozarēm, piemēram, atmiņas detaļas un integrālās shēmas. Šīs divas nozares šogad, salīdzinot ar 2025. gadu, pieauga par apmēram 100 %. 

Ja mēs skatāmies uz šiem skaitļiem, varam teikt, ka ekonomikai joprojām iet labi, īpaši ar MI saistīto vai elektronikas detaļu eksporta ziņā.

Taču, no otras puses, mēs raugāmies uz dažiem kaimiņvalstu skaitļiem, ekonomikas rādītājiem, īpaši Taivānā un Dienvidkorejā – jo tās ir divas lielākās Ķīnas sāncenses pasaules tirgū, īpaši ar MI saistītos produktos. Taivānā šogad lēš IKP izaugsmi apmēram 10,5 % apmērā, kas ir daudz vairāk nekā Ķīnai. Dienvidkorejai šogad paredz apmēram 3,5 % IKP izaugsmi, kas ir zemāk nekā Ķīnai. Augsto tehnoloģiju produktu ziņā pieauguma apmērs ir aptuveni 80 %. Taču Dienvidkorejā tas ir apmēram 200 %. 

Ja skatāmies uz plašāku pasauli un arī visiem šiem lielajiem ražotājiem, mēs redzam, ka ar MI saistītu produktu eksporta pieaugums ir pieprasījuma dēļ. Tā ka labi iet ne tikai Ķīnai, bet arī Taivānai un Dienvidkorejai. Šīm abām ekonomikām arī iet labi. Jā, Ķīnai ir labi. Taču citām valstīm iet vēl labāk. Bet ir vēl cita interesanta lieta – ir mainījušies galvenie eksporta galamērķi. 

Tagad Ķīnas lielākais un eksporta mērķis numur viens ir ASEAN (Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija, kas apvieno 11 reģiona valstis – red.). Otrajā vietā ir Eiropas Savienība. Un ASV tirgus tagad ir tikai ceturtais lielākais Ķīnas eksporta galamērķis. 

Tas patiesībā ir zīmīgi, jo savulaik Savienotās Valstis bija lielākais Ķīnas eksporta tirgus. Taču visa šī tirdzniecības kara dēļ pēc tik daudziem gadiem ASEAN tagad kļuva par lielāko Ķīnas tirgu. Ja uz to skatāmies plašāk, varam teikt, ka Ķīnai labi iet MI nozarēs, taču tai joprojām nav tik labi kā iepriekš dažu produktu eksporta ierobežojumu uz rietumvalstīm dēļ. 

Cik būtiska ietekme šogad Ķīnas ekonomikā bija nekustamo īpašumu krīzei? 

Būtiska ietekme ir bijusi mājokļu un nekustamo īpašumu krīzei, īpaši patērētāju pārliecībā. Taču ar Ķīnas mājokļu krīzi ir arī dažas atšķirības. Ja mēs salīdzinām ar dažām mājokļu krīzēm rietumvalstu ekonomikās, piemēram, kas notika Savienotajās Valstīs 2008. gadā, šī ir pavisam atšķirīga situācija, jo ir dažādas Ķīnas mājokļu kategorijas. 

Krīze koncentrējas komerciālajos mājokļos, kas veido 40 % no Ķīnas nekustamo īpašumu tirgus. 

Un šie komerciālie mājokļi ietekmē mājsaimniecību turību, kā arī – kā jau minēju – patērētāju uzticību un pašvaldības ieņēmumus. Kas būtiski – ieguldījumi, īpašie privātās investīcijas mājokļu nozarē samazinājās par apmēram 20 %. Redzam, ka sarūkošie ieguldījumi un ietekme uz patērētāju uzticību kopā palēnina Ķīnas ekonomikas iekšējo patēriņu. Un tā patlaban ir nozīmīgākā ekonomiskā problēma Ķīnā. 

Cik ļoti jauniešu bezdarbs ietekmē iekšzemes tirgu un ekonomiku? 

Jauniešu bezdarbs ir viens no mediju un arī valdības uzmanības tematiem. Taču ne tikai jauniešu bezdarbs, bet arī kopējais bezdarba līmenis. Saskaņā ar oficiālo statistiku, mēs redzam, ka vispārējais bezdarba līmenis ir apmēram 5 %, kas nav ļoti slikti. Ir labi. Jauniešu bezdarba rādītājs ir apmēram 18 %. Tas varētu būt augstāks, taču mēs nezinām. Pirmais faktors, kas ietekmē jauniešu bezdarba pieaugumu, ir saistīts ar mājokļu krīzi, ar komerciālā mājokļu tirgus sabrukumu, jo [šī tirgus] sabrukums samazināja nodarbinātības iespējas daudzās nozarēs. Un tirgus samazināšanās ir likusi sarukt arī citām nozarēm. 

Piemēram, mēbeļu nozare, apstrādes rūpniecības nozare, būvniecības nozare – tās visas ir ietekmētas. Tas ir viens faktors, kas ietekmē jauniešu bezdarba pieaugumu. Otrs faktors ir arī dažādu MI līdzekļu pielietojuma, optimizācijas dažādās nozarēs dēļ. 

Piemēram, izklaides nozarē MI var ģenerēt video ātrāk nekā jebkad. Viņiem īsti nevajag, lai video filmējas īsti cilvēki. 

Viņi rada ar MI visus šos tēlus, un MI rada visus šos stāstus. Tā ka šī iemesla dēļ daudzi cilvēki patiesībā zaudē savu darbu. MI var būt faktors, kas būtiski palielina jauniešu bezdarba līmeni Ķīnā. Tas nav tikai sociāls vai ekonomisks jautājums. Tas pat varētu būt vēl viens būtisks jautājums, tuvākajā nākotnē kļūstot par nopietnu problēmu valdībai. 

Vai varētu būt elites aprindās diskusijas par Ķīnas ekonomiskā modeļa maiņu, lai uzlabotu ekonomikas rādītājus? 

Es teiktu, Ķīnas valdībai varētu būt grūti labot modeli vai pārskatīt politiku. Jo pēc tam, kad pie varas nāca prezidents Sji Dzjiņpins, bija tikai viņš. Nebija nekādu sarunu grupu. Nebija nekādu elites grupu. Nav nekas cits kā viņš. Un to var redzēt no viņa prioritātēm, īpaši ekonomikas attīstībā. 

Tas nav privātās uzņēmējdarbības sektorā, tas lielākoties ir augsto tehnoloģiju attīstības inovācijās, MI attīstībā – visās nozarēs ar ļoti spēcīgu valsts atbalstu, nevis privātās uzņēmējdarbības attīstībā vai sāncensībā tirgus ekonomikā. 

Tā ka tie ir dažādi attīstības modeļu veidi. Varētu būt visai ierobežotas diskusijas par modeļa maiņu. Tas vienkāršu ietu zem prezidenta Sji Dzjiņpina politikas. 

Mērķis ir radīt ļoti spēcīgu Ķīnu – spēcīgu valsts drošības ziņā, militārās aizsardzības ziņā ar MI inovācijām.

Varētu būt grūti nākt klajā ar jaunu politiku, lai atkal sekmētu privātās uzņēmējdarbības attīstību.