ĪSUMĀ:
ASV paplašina savu militāro klātbūtni Tuvajos Austrumos
ASV nosūtījusi uz Tuvajiem Austrumiem aviācijas bāzeskuģi “USS Theodore Roosevelt” un papildu ASV Jūras kājnieku korpusa vienību, vēsta vairāki mediji. Spēku pārvietošana notiek pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju atsākt plaša mēroga militāros uzbrukumus Irānai pēc 3. novembrī gaidāmajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
Uz aviācijas bāzeskuģa “USS Theodore Roosevelt” un tā pavadošiem kuģiem atrodas vairāk nekā 7000 jūrnieku un 2000 jūras kājnieku.
Kā norāda laikraksts “The Guardian”, “USS Theodore Roosevelt” nosūtīšana uz Tuvajiem Austrumiem nozīmē, ka jau oktobra beigās reģionā vienlaikus varētu atrasties trīs ASV aviācijas bāzeskuģi.
Ņemot vērā ASV militārpersonas, kas jau atrodas reģionā, šāda spēku koncentrācija nozīmētu, ka Tuvajos Austrumos kopumā būs dislocēti vairāk nekā 20 000 amerikāņu jūrnieku un Jūras kājnieku korpusa karavīru, kā arī simtiem militāro lidmašīnu.
Avoti Pentagonā medijiem sacījuši, ka vēl viena bāzes kuģa izvietošana Tuvajos Austrumos sniegs Trampam plašākas iespējas, ja viņš lems atsākt militāru operāciju pret Irānu.
ASV militārās klātbūtnes paplašināšana notiek pēc tam, kad septembra beigās Tramps noraidīja Irānas piedāvājumu, kas paredzēja kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā un sarunu atsākšanu par Teherānas kodolprogrammu apmaiņā pret Irānas ostu blokādes atcelšanu.
Ceturtdien publicētajā intervijā žurnālam “Time” Tramps neizslēdza, ka ASV spēki varētu atsākt un pastiprināt gaisa triecienus Irānai. Viņš norādījis, ka pēc 3. novembrī gaidāmajām ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām šāds scenārijs ir “iespējams”.
Tramps šonedēļ arī sacījis, ka ir noraidījis Irānas jaunākos priekšlikumus konflikta izbeigšanai, jo “to, kam es nebūtu piekritis pirms gada, es neatbalstītu arī šodien”.
Ceturtdien Tramps brīdinājis Irānu par ļoti nopietnām sekām, ja izmeklēšanā tiks apstiprināts, ka Teherāna stāv aiz 30. septembrī notikušā incidenta, kad aviokompānijas “flydubai” reiss no Dubaijas tika novirzīts uz Saūda Arābiju pēc ārkārtas situācijas lidmašīnas lidojuma laikā.
“Viņiem tiks dots ļoti spēcīgs trieciens. Varat par to neuztraukties,” sacīja Tramps.
Irāna gatavojas atbildes triecieniem ASV uzbrukuma gadījumā
Līdz šim oficiālu paziņojumu par ASV aviācijas bāzes kuģa nosūtīšanu uz Tuvo Austrumu reģionu no Teherānas nav bijis.
Taču ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka Irāna gatavojas jauniem, spēcīgākiem atbildes triecieniem un plašāka mēroga karam, ja ASV atsāks gaisa uzbrukumus tās teritorijai.
Vienlaikus Teherāna turpina diplomātiskos centienus, lai novērstu turpmāku konflikta eskalāciju, lai gan amatpersonas privātās sarunās atzīst, ka, visticamāk, nav lielu izredžu gūt panākumus šajā jautājumā.
“Reuters” avoti norāda, ka
Irānas augstākās militārās amatpersonas apsver iespējas vērsties ne vien pret objektiem, kas saistīti ar ASV, bet arī pret valstīm, kas atbalsta ASV militārās operācijas, kā arī, iespējams, pret mērķiem ārpus Tuvajiem Austrumiem.
Vienlaikus galīgais lēmums par iespējamo rīcību vēl nav pieņemts, taču plānošana kļuvusi aktīvāka, jo pagaidām neizdodas panākt kompromisu ar ASV, atzīmē “Reuters”.
Pēc avotu teiktā, Teherāna ir arī devusi norādījumus saviem sabiedrotajiem bruņotajiem grupējumiem Libānā, Jemenā un Irākā sniegt atbalstu Irānai gadījumā, ja ASV atsāks plaša mēroga militāro operāciju pret Islāma Republiku.
Reaģējot uz ASV un Irānas paziņojumiem, palielinās naftas cena
Uz pēdējiem notikumiem reaģējis naftas tirgus.
“Brent” markas jēlnaftas nākotnes līgumu cena pieauga par 4,5 %, sasniedzot 102,5 ASV dolārus par barelu. Savukārt Ziemeļamerikas naftas markas WTI nākotnes līgumu cena palielinājās par 3 % un pārsniedza 93 ASV dolārus par barelu.
Naftas cenas, visticamāk, varētu ietekmēt arī Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju centra (UKMTO) paziņojums par vairākiem pēdējās dienās notikušajiem uzbrukumiem tankkuģiem, ka pārvietojās pa Hormuza Šaurumu.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
