Ņemot vērā šīs vasaras karstuma viļņus Eiropā, kas skāra arī Šveici, šogad ledāji kusa ātrāk nekā iepriekšējos gados, liecina Šveices ledāju monitoringa centra dati. Organizācijas vadītājs Matiass Huss uzskata, ka kalnu ledāji nākotnē vienkārši izzudīs, jo šī brīža situācijā nav pamata uzskatīt, ka situācija var strauji uzlaboties.
“Svarīgākais faktors milzīgajiem zudumiem ir augstā temperatūra vasarā. Mums bija nepārtraukti karstuma viļņi no maija beigām līdz septembra beigām. Bez pārtraukuma, un tas veicināja strauju kušanu. Turklāt mums bija arī ziema ar nelielu sniega daudzumu, tāpēc ledāji nesaglabājas,” sacīja glaciologs Huss.
Šveices ledāju uzraudzības dienesta un Zinātņu akadēmijas paziņojumā norādīts, ka kušana ilgst jau vairākus gadus pēc kārtas. Šādā situācijā tiem nav izredzes saglabāties, bet uzkrātā ledus apjoma dēļ process būs pakāpenisks. Tas var ilgt vairākas desmitgades, bet jau patlaban ledāji vairs nav dzīvi.
Ledāju izzušana Šveicē nākotnē var radīt problēmas ūdens apgādē, jo kūstošais ledāju ūdens ir viens no veidiem, kā valsts iegūst dzeramo ūdeni.
Eiropa ir kontinents, kurā klimata sasilšana notiek īpaši strauji, tāpēc eksperti Šveicē ir satraukti par norisēm augstu savas valsts kalnos un par to, kādu ietekmi tas atstās.
Līdzīga situācija ir citviet Eiropā, un Slovēnijas speciālisti šonedēļ bija spiesti atzīt, ka valsts augstākās virsotnes Triglava ledājs, kas atradās apmēram 2,5 kilometru augstumā, beidzis pastāvēt. Patlaban par to liecina tikai dažas izolētas tā paliekas.
Diemžēl šie procesi maina ne tikai kalnu izskatu un mazina brīvā laika pavadīšanas iespējas, bet arī maina upju hidroloģisko režīmu, kā arī veicina klinšu un iežu eroziju.
Zinātnieki kārtējo reizi spiesti atkārtot, ka galvenais iemesls ir cilvēku darbības rezultātā atmosfērā izmestās siltumnīcas efektu radošās gāzes.
