Bulgārijā nākamā prezidenta vārds kļūs zināms nākamsvētdien vēlēšanu otrajā kārtā. Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu firmas “Mjara” vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, šodien notikušajā pirmajā kārtā pagaidu prezidente Ilijana Jotova saņēmusi 35,6 % vēlētāju atbalstu.
Viņas sāncensis būs bijušais premjers Andrejs Gjurovs. Pēc “Mjara” aptaujas datiem, viņš balsojumā ieguva 32,5 % lielu atbalstu. Tā ziņo Bulgārijas Nacionālais radio.
Bulgārijas prezidenta amats lielākoties ir ceremoniāls. Taču valsts galva ir bruņoto spēku virspavēlnieks, turklāt viņam ir tiesības uzlikt veto likumprojektiem.
Kopumā šodien vēlētājiem jāveic izvēle par kādu no 27 kandidātiem. Puse no tiem ir prokremliski.
Aptaujas liecina, ka visvairāk vēlētāju balsu iegūs pagaidu prezidente Ilijana Jotova, kuru atbalsta Maskavai labvēlīgais premjers Rumens Radevs. Jaunākajā firmas “Alpha Research” aptaujā viņai paredz vismaz divas piektdaļas vēlētāju atbalstu.
Rietumnieciski vērsto un uz reformām orientēto partiju atbalstītais Andrejs Gjurovs, kurš uz laiku šogad ieņēma valdības vadītāja amatu, minētās firmas aptaujā var rēķināties ar teju trešdaļas balsstiesīgo atbalstu.
Trešais populārākais kandidāts aptaujās ir promaskaviskās partijas “Atdzimšana” līderis Kostadins Kostadinovs, kurš var rēķināties ar vismaz desmitās daļas vēlētāju atbalstu.
Pētījumu firmas “MarketLinks” izpilddirektors Dobromirs Živkovs nedēļas sākumā komentārā aģentūrai “Associated Press” uzsvēra – ir skaidrs, ka balsojumā uzvarēs Jotova.
Taču šobrīd lielākā neskaidrība ir par to, cik liela starpība būs starp pirmās un otrās vietas ieguvējiem.
“Skatoties uz ģeopolitisko perspektīvu – pirmās un trešās vietas kandidāti pieder Bulgārijas politiskās elites daļai, kas iestājas par vairāk neitrālu nostāju. Viņi aicina izbeigt palīdzību Ukrainai un apturēt bruņojuma piegādi. Mēs bieži vien no viņiem dzirdam retoriku, kas saskan ar Kremļa nostāju, tai skaitā no Kremļa propagandas tieši aizgūtu terminoloģiju,” skaidro Živkovs.
Iecirkņi savu darbu sāka šorīt 7 pēc Latvijas laika un būs atvērti līdz 20 vakarā.
“Associated Press” žurnālisti uzrunāja vairākus cilvēkus pie vēlēšanu iecirkņiem.
“Es balsoju par patiesām pārmaiņām, par cilvēkiem, kas ir aktīvi un strādā, par cilvēkiem, kas mazāk runā un vairāk dara. Domāju, ka tādā veidā lietas būs citādākas. Es ceru, ka vairāk cilvēku ieradīsies nobalsot,” stāsta Marija.
“Es ceru, ka būs otrā kārta un, ka nebūs varas koncentrēšana. Proti, ka visa vara nebūs viena cilvēka rokās. Prezidenta institūcijai ir jābūt neatkarīgai no valdības,” pārliecināts Antons.
Taču to, ka daļai iedzīvotāju būs grūti vai nemaz nebūs vēlme izvēlēties, apliecina kāds Bulgārijas Nacionālā radio žurnālistes sastaptais vīrietis kādā Rodopu reģiona apdzīvotajā vietā.
“Maza varbūtība, ka iešu vēlēt. Es neredzu kandidātus, kas ir pietiekami atbildīgi,” vīrietis ir pārliecināts.
Tā kā nevienam no kandidātiem nesola vairāk nekā puses nobalsojušo atbalstu, nākamā valsts galvas vārds, visticamāk, būs zināms pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas. Tā plānota nākamsvētdien, 1. novembrī.
