ĪSUMĀ:
Robežpārkāpēji atturēti vismaz 12 tūkstošus reižu
Šogad bijis vairāk nekā 12 tūkstoši sekmīgi novērstu mēģinājumu nelegāli šķērsot Baltkrievijas un Latvijas robežu. Migranti kļuvuši par daļu no kaimiņvalsts izvērstā hibrīdkara un instrumentu to specdienestu rokās. Bet, pieaugot agresijai uz robežas, politiķi lemj par to, kā uzlabot ieroču lietošanas tiesības robežsargiem.
Lietuvas mediji šovasar vairākkārt ziņoja par migrantu grupām, kas kaimiņvalstī nokļuvušas ne pa taisno no Baltkrievijas, bet caur Latviju. Šādi notvertus nelegālus ceļotājus atgriež tai valstī, kuras robeža šķērsota pirmā.
Uz robežas aug agresija un sabotāžas draudi
Šovasar līdz kopīgās armijas un robežsardzes operācijas “Vilkatis” sākumam, no kaimiņvalstīm Latvija bija spiesta atpakaļ uzņemt vairāk nekā astoņsimt migrantu. Bet pēc tās – ap septiņdesmit.
Valsts robežsardzē atzīst – tas liecina par operācijas sekmēm, noslēdzot iespējas no Baltkrievijas iekļūt Latvijā. Bet vienlaikus līdz ar efektīvāku robežas noslēgšanu aug arī agresija un sabotāžas draudi.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis saka:
“Tādā veidā tiek ierobežota šo nelegāļu plūsma uz Eiropas Savienību un bizness tiem visiem kriminālajiem grupējumiem, kuri stāv aiz visa šī fenomena, skaidrs, ka neiet tā, kā viņi vēlētos, viņš ir apstājies, viņiem ir neuzticēšanās, un tagad ir kaut kādā veidā jārisina jautājums par to, kā šos cilvēkus, kādā veidā dabūt pār robežu.”
Aizvadītās nedēļas laikā bijuši vismaz divi gadījumi, kad pārvadātāji no Baltkrievijas puses metuši akmeņus robežas sargātāju virzienā.
Bet viens no pēdējā laika lielākajiem incidentiem notika oktobra sākumā. Robežu nelegāli bija šķērsojusi aptuveni 10–20 cilvēku grupa, bet otrpus tai – vēl vairākas personas, visticamāk, – pavadoņi.
“Viņi izteica draudus, demonstrēja ierocim līdzīgu priekšmetu. Un ar to panāca, ka mūsu karavīri, atbilstoši reaģējot, ieņēma atbilstošu labāku taktisko pozīciju, un tad līdz ar to radās iespēja nelegālajiem migrantiem aiziet atpakaļ uz Baltkrieviju,” stāsta NBS Apvienotā štāba J357 departamenta priekšnieks pulkvedis Guntars Strazdītis.
Latvijas pusē operācijā “Vilkatis” ik dienas strādā no 100 līdz 200 NBS karavīru.
Nākamajā dienā tika sabotēta infrastruktūra. Bet vēl pēc dažām dienām sekoja arī epizode informatīvajā karalaukā – “Telegram” kanālā parādījās grupējums, kas sevi sauc “Čornije rusi” jeb “Melnie rusi” un paziņoja, ka viņi pabijuši Latvijas pusē, sabojājuši infrastruktūru un atgriezušies, un tādu gadījumu būšot vēl.
Eksperti norāda – Baltkrievijā nekas tāds nenotiktu bez Aleksandra Lukašenko ziņas, ko kaimiņvalsts vadonis arī pats pasaka dienu vēlāk publicētā video:
“Pirmkārt, šādas operācijas ar ieiešanu kaimiņvalsts teritorijā nav iespējamas bez saskaņošanas ar prezidentu. Ar mani šādas lietas netika saskaņotas, tātad arī netika veiktas. Es to zinu droši.”
“Šī ir viņa pilnīgi atklāta atzīšanās tajā, ka viņš instrumentalizē šo visu pasākumu, vai arī tieši pretēji – vispār nekontrolē, kas notiek uz robežas, nespēj to kontrolēt.
Tur notiek tīrs bizness un, tā teikt, mežonīgo rietumu stilā notiek liela naudas pelnīšana,” uzsver Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.
Robežu turpina stingri sargāt
Garantijas, ka caur kādu sabotētu robežas posmu Latvijā neienāk diversantu grupa, nav. Bet šādas situācijas tiek trenētas gan mācībās “Namejs”, gan citos armijas vingrinājumos. Šobrīd tādu draudu nav.
“Nav garantiju [ka neienāk diversanti, red.]. Hibrīdais apdraudējums, kā jau es teicu, ir daļa no Krievijas doktrīnas. Kā viņi karo – paskatāmies uz Ukrainu, paskatāmies uz Gruziju, tur arī bija šīs sākotnējās hibrīdās fāzes, kur tika iefiltrēti spēki, kas pēc tam parādījās jau teritorijas iekšienē. Garantijas nekādas nav, bet arī šobrīd tādu indikāciju par konkrētām lietām nav,” uzsver NBS pulkvedis Strazdītis.
Par robežšķērsošanu “liek maksāt” ar infrastruktūras bojāšanu
Sabojāti elektrības sadales skapji, iznīcinātas videokameras un ne tikai – šogad reģistrēts jau vairāk nekā 60 infrastruktūras bojāšanas gadījumu, liecina robežsardzes dati. Pērn tādu bijis 23.
Ģenerālprokuratūra jūlijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu ar nolūku izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret Latvijas valsti.
“Konkrētajā kriminālprocesā ir pamatotas aizdomas, ka Baltkrievijas robežsardzes amatpersonas ir iesaistītas nelegālās migrācijas veidošanā un vienlaikus arī viņas bojā mūsu infrastruktūru, lai veicinātu noziedzīgo nodarījumu,” saka Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamenta prokurors Andris Aleksejevs.
Migrācijas ceļš maksā ap pieciem tūkstošiem dolāru, norēķini visbiežāk kriptovalūtā. Caur Krieviju uz Baltkrieviju un tālāk uz nometnēm robežas tuvumā, kur gaida signālu robežas šķērsošanai. Atbilstoši lietā iegūtajiem pierādījumiem, nometnēs migranti uzturas dažas dienas, bet citkārt arī ilgstoši, pat mēnešiem, ja robežu šķērsot neizdodas.
“Regulāri viņus apmeklē amatpersonas formās, kuras sastāda personas rindā un pārbauda pēc fotogrāfijām, vai viņas ir veikušas samaksu par nelikumīgu robežas pārkāpšanu.
Gadījumā, ja personas nav samaksājušas, viņām ir izvēle – vai nu viņi tiek sūtīti bojāt mūsu infrastruktūru, vai arī viņiem tiek nodarīti miesas bojājumi, vai citādā veidā spīdzināti,
lai viņi piekristu šim piedāvājumam iet bojāt Latvijas Republikas infrastruktūru,” stāsta Aleksejevs.
Lietā iegūtās ziņas liecina, ka brīdī, kad šie cilvēki iekļūst Latvijā, tie precīzi zina, kur un ko sabojāt, tas notiek burtiski dažu sekunžu laikā. Viņiem līdzi ir instrumenti, metāla zāģi. Un pēc nozieguma atgriežas Baltkrievijā.
Robežpārkāpēji Latvijā – daļa no starptautiskas migrācijas shēmas
Prokurora ieskatā, cilvēki, kuri ieradušies, piemēram, no Āfrikas ar mērķi iekļūt Eiropas Savienībā, to paši nevarētu saplānot. Ir arī skaidrs, ka šī shēma ir kļuvusi par daļu no starptautiskā migrācijas tīkla.
“Visas pretdarbības, destruktīvās darbības, kaitnieciskās darbības un mūsu amatpersonas apdraudošas darbības lielākoties saistītas ar to, ka netiek pāri, nedabū pāri migrantus, jo tad ir apstājies bizness kriminālajā vidē, kurā iesaistīti, visā šajā sadarbībā. Tur arī strādā mūsu operatīvie darbinieki, izmeklētāji ir sasaistē ar “Europol” arī ļoti aktīvi, izmeklēšana notiek starptautiskā līmenī,” saka Ruskulis.
Pēc aizvien lielāku spēku piesaistīšanas robežai,
pārvadātāji migrantus uzņem aizvien tālāk iekšzemē, tie ir pat divdesmit, trīsdesmit kilometru no robežas. Tagad to tālākais ceļš bieži ved ne vairs uz Vāciju, bet Igaunijas, Somijas un Zviedrijas virzienā.
Prokurors Aleksejevs uzsver:
“Jāņem vērā, ka šī nav maza nacionāla lieta! Tas, ko es novēroju, ka pie mums ienāk ļoti daudz starptautisko noziedzīgo organizāciju grupējumi, kas varbūt pat nemaz nezin, ka viņi sadarbojas ar Baltkrievijas amatpersonām.”
Nelegālā migrācijas ceļa nodrošināšanā iesaistītie ir no dažādiem pasaules reģioniem – Tuvajiem Austrumiem, Āzijas, pat Dienvidamerikas – šovasar bijuši pārvadātāji no Kolumbijas.
Augot agresijai no noziedznieku puses, par savu drošību nobažījušies arī robežsargi, kuri vēlas, lai likumā sakārtotu un vienkāršotu viņu tiesības lietot dienesta ieročus.
Pirms diviem gadiem Lietuva vērsās Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā pret Baltkrieviju un šā gada martā tā oficiāli uzsāka tiesvedības izmeklēšanu par Baltkrievijas režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, tai skaitā – migrantu instrumentalizāciju.
