Trampa šis nedēļas grafiks liecina, ka viņš bieži būs ārpus Baltā nama, dosies uz citiem štatiem. Lai gan prezidenta vārds vidustermiņa vēlēšanu sarakstos nav atrodams, arī viņa uzmanība veltīta priekšvēlēšanu cīņai, jo īpaši Republikāņu partijai.
Likmes ir augstas. Šobrīd vairākums abās Kongresa palātās ir Trampa Republikāņu partijai. Tomēr jaunākie aptauju dati liecina, ka pēc vidējā rādītāja šobrīd priekšā ir izvirzījušies demokrāti.
“Vēsturiski vidustermiņa vēlēšanas allaž bijušas grūtas tam, kurš tobrīd ir Baltajā namā, un aptaujas liecina, ka arī šis gads nebūs izņēmums. Izskatās, ka demokrāti, visticamāk, pārņems vairākumu Pārstāvju palātā un, protams, gribēs arī Senātu. Republikāņi cīnās vairākos izšķirīgajos štatos, bet šis viņiem tiešām būs grūts ceļš kalnup,” Latvijas Televīzijas raidījumam “Pasaules panorāma” stāstīja domnīcas “Hudson Institute” pētnieks Daniels Kočiss.
Arvien lielākas bažas Republikāņu partijai rada arī Trampa popularitātes kritums. Jaunākās aptaujas liecina, ka prezidenta atbalsts noslīdējis līdz aptuveni 32 %, un īpaši vāji tiek vērtēta viņa ekonomiskā politika un cīņa ar dzīves dārdzību.
Lai gan tā nav visas partijas nostāja, daļa republikāņu kandidātu priekšvēlēsanu laikā no Trampa mēģina distancēties. Visvairāk tas redzams štatos un Kongresa apgabalos, kur republikāņu kandidātiem nepieciešams piesaistīt neatkarīgos un mērenākos vēlētājus.
“Ja kaut vienu Kongresa palātu pārņems demokrāti, prezidentam turpmāk būs ļoti grūti panākt jebkādu likuma pieņemšanu. Būs cīņas par parādu griestiem un taupību 2027. un 2028. gadam. Un tas nozīmēs, ka prezidents vairāk noslieksies tajā virzienā, kur viņam ir brīvākas rokas, kas ir ārpolitika iepretim iekšlietām,” teica Kočiss.
Kā allaž īpaša uzmanība būs pievērsta tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem.
“Šajās vēlēšanās atslēgas elementi būs dzīves dārdzība, īpaši degvielas cenas, kas ietekmē pilnīgi visu, kas nonāk veikalos. Mājokļu cenas, senioru aprūpes izmaksas, izdevumi bērnu audzināšanai, inflācija.
Dažos štatos ir pretestība datu centru pieaugumiem, kas rada vides problēmas, bet liekākoties šīs būs “sviesta un maizes” vēlēšanas,” skaidroja pētnieks.
Arī uzrunātie cilvēki ASV apstiprina, ka ikdienas dzīve vēlētājus satrauc visvairāk.
“Dzīves dārdzība, mēs tagad arī esam karā. Šīs divas lietas mani uztrauc visvairāk. Arī tas, kā būs nākotnē, kas notiks ar ekonomiku, izglītību,” teica Floridas iedzīvotājs Džīns.
“Ir jābūt godīgam, jāsaka, ko domā, un jābeidz visi šie kari, terorisms, cīņas un šaušanas,” sacīja Vašingtonas iedzīvotāja Šerija.
“Daudzu cilvēku prātos tagad ir dzīves dārdzība, augstā inflācija; tagadējā administrācija neko nedara, lai to mainītu. Cilvēki grib pārmaiņas, grib labāku ekonomiku. Es arī gribētu vairāk atļauties pārtikas veikalos, nopirkt grāmtas. Tas tiešām ir svarīgi,” sacīja Vašingtonas iedzīvotājs Ostins Džensons.
Vidustermiņa vēlēšanas ASV notiek prezidenta četru gadu pilnvaru termiņa vidū, un tajās tiek pārvēlēts viss Kongresa Pārstāvju palātas sastāvs un aptuveni trešdaļa Senāta. Pārstāvju palātā ir 435 deputāti, un tos izraugās no visiem 50 ASV štatiem, bet vietu skaits ir atkarīgs no štata lieluma un iedzīvotāju skaita. Kongresmeņi tiek pārvēlēti ik pēc diviem gadiem.
Foto: Ina Strazdiņa / LSMASV Kongress
Savukārt Senātā ir 100 senatori — pa diviem no katra štata neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Senatora pilnvaru termiņš ir seši gadi, un ik pēc diviem gadiem pārvēlē aptuveni vienu trešdaļu senatoru.
Abām palātām ir vienlīdz būtiska loma: tās pieņem federālos likumus, lemj par federālo finansējumu un uzrauga Baltā nama un prezidenta administrācijas darbu. Taču tieši Senātam ir īpašas pilnvaras, to starpā pieņemt gala lēmumu par impīčmentu, ja tāds tiek rosināts.
Novembrī būs skaidrs jaunais Kongresa sastāvs, un tas būs vienlīdz svarīgs arī starptautiski, proti, cik lielā mērā savas vietas saglabās kongresmeņi un senatori, kuri atbalsta aizsardzību Baltijai un palīdzību Ukrainai.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
