Paredzēts, ka valdība par to lems 13. oktobra sēdē, informēja premjera pārstāve Elīna Šverna.
“No Valsts kancelejas sagaidu, lai tā kļūst par spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk. Uzskatu, ka Kasparam Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā,” komentēja Kulbergs.
Viņš norādīja, ka Gorkšs izceļas ar redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām valsts pārvaldē un pieredzi ārpus valsts aparāta.
“No tā, ko izvēlējusies komisija, tas bija labākais pretendents. Šobrīd cita labāka mums nav. Es domāju, ka tā pieredze, kas tieši ir ārpus valsts aparāta, ir tieši vērtējama pozitīvi. Tāpēc, ka cilvēks, kas nāktu no valsts aparāta, neredzētu, kas te ir nepareizi. (…) Cilvēkam būs tieši pārbaudes laiks. Mēs redzēsim, kā lietas notiek. Ja notiek pozitīvi, viss ir kārtībā. Ja nē, tad ir jāskatās,” stāstīja Kulbergs.
Gorkšs ir LDDK ģenerāldirektors. Arī Klubergs ir bijis šīs organizācijas padomes loceklis. Kopā viņi strādāja dažus mēnešus.
Komisijas vadītājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs norādīja – visu trīs kandidātu redzējums par nepieciešamajām pārmaiņām valsts pārvaldē bijis līdzīgs. Gorkšs izcēlās ar racionāliem piedāvājumiem, kam jāseko datos balstītiem lēmumiem.
“Mēs zinām, ka mēs visi esam diezgan lielu izaicinājumu priekšā. Gan attiecībā uz budžeta jautājumiem, gan attiecībā uz cilvēku kapitāla jautājumiem.
Šajās pozīcijās Gorkša kungam bija diezgan skaidri gan mērķi, kas būtu darāmi, gan arī tas, kādā veidā viņš plāno to panākt,” stāstīja Papsujevičs.
Raksturojot Gorkša redzējumu, viņš uzsvēra, ka konkursa uzvarētājs par būtisku uzskata dialogu gan ar nozaru, gan arodbiedrību pārstāvjiem.
Valsts kancelejas direktora atlases procesā kā novērotājs piedalījās arī Andris Bite – Gorkša kolēģis LDDK. Bite uzskata, ka konkurss bija caurspīdīgs un neatkarīgs. Vērtējot Gorkša darbu līdz šim, Bite uzskata, ka viņš būs piemērots amatam.
Bite sacīja: “Viņš, neapstājoties gāja uz priekšu, cīnījās par mūsu taisnību. Attiecīgi es domāju, ka viņam ir arī kā vēsturiskam sportistam tomēr cīņas gars iet līdz finišam un panākt savu rezultātu. Tā kā es domāju, ka tā kopumā ir pozitīva ziņa visiem mums kā sabiedrībai.”
Valsts kancelejas direktora amata pretendents komentārus ceturtdien nesniedza.
No deviņiem otrās kārtas pretendentiem trešajai konkursa kārtai vērtēšanas komisija izvirzīja trīs: bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, šobrīd – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeju Ievu Jaunzemi, Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu un LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu. Trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijas sastāvā ir Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.
Kaspars Gorkšs savulaik bija profesionāls futbolists, karjeru sākot futbola kluba “Auda” sastāvā. Futbola kluba “Ventspils” sastāvā 2006. gadā kļuva par Latvijas čempionu. Spēlējis Zviedrijā un Anglijas futbola čempionāta premjerlīgā. Latvijas futbola izlasē aizvadīja 89 spēles un laikā no 2010. līdz 2017. gadam bija tās kapteinis. Spēlējot valsts izlasē, guvis piecus vārtus.
Neilgi pēc sportista karjeras beigām 2017. gadā viņu izvirzīja par Latvijas Futbola federācijas vadītāju. Šajā amatā viņu ievēlēja 2018. gada aprīlī, taču jau nākamajā gadā organizācijā notika pieci kongresi, četri no tiem bija ārkārtas, tolaik vēstīja Latvijas Radio. Lielākā daļā ārkārtas kongresu bija politiskās cīņas instruments, lai Gorkšu gāztu no amata.
Laikā kad Gorkšs bija Latvijas Futbola federācijas vadītājs, par organizācijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāju kļuva Mareks Gruškevics – tagadējais premjera biroja vadītājs.
2020. gada martā Gorkšs kļuva par Latvijas komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektoru.
Dažus gadus vēlāk, 2023. gada martā, viņu ievēlēja par Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru. Gorkšs arī vada Jūrmalas Futbola skolu.
KONTEKSTS:
Konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu tika saņemti 18 pieteikumi, bet līdz pēdējai kārtai tika trīs kandidāti.
Valsts kanceleja augusta pirmajā pusē izsludināja atkārtotu konkursu uz iestādes direktora amatu, šoreiz būtiski samazinot kritērijus. Iepriekš kandidātiem obligāti bija nepieciešams maģistra grāds, vēlams tiesību vai vadības zinātnē. Atkārtotajā konkursā pietiek ar augstāko akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, savukārt maģistra grāds noteikts tikai kā vēlams. Tāpat mazinātas prasības vadības pieredzei.
Kā zināms, premjeram Andrim Kulbergam (“Apvienotais saraksts”) neizdevās atrast piemērotu kandidātu ārpus konkursa.
Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto “kokrūpnieku krimināllietu” amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Pirmais – 29. maijā – izsludinātais konkurss noslēdzās bez rezultāta, vērtēšanas komisijai nevirzot nevienu no sešiem pretendentiem uz konkursa otro kārtu. Pēc nesekmīga konkursa Valsts kancelejas direktoru mēģināja atrast valsts pārvaldē bez atkārtota konkursa organizēšanas. Tomēr piemērotu kandidātu nav izdevies atrast.
