Pēc anonīmās ASV amatpersonas teiktā, tieši Saūda Arābija bija lūgusi Sīrijai izvietot savus karavīrus. Otrdien publiskā vizītē Rijādā ieradās Sīrijas prezidents Ahmeds aš Šarāa, kurš tikās ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu. Minētā amerikāņu amatpersona “Reuters” skaidrojusi, ka abu arābu valstu līderu sarunās cita starpā tika apspriesta iespējamā Sīrijas militārā palīdzība.
Vienlaikus karavīru izvietošana radīs riskus Damaskai ne tikai tāpēc, ka valsts ir pieņēmusi politiku neiesaistīties konfliktos – tai skaitā Irānas karā – lai varētu vērst pūliņus valsts atjaunošanai pēc pilsoņu kara. Bet arī tāpēc, ka iespējamajam konfliktam starp Sīrijas armiju un hutiešiem varētu būt šķeltnieciskas reliģiskas pieskaņas. Hutieši ir šiītu islāma strāvojuma piekritēji, savukārt daudzi kaujinieki, kas palīdzēja gāzt Bašara al Asada režīmu, ir sunītu strāvojuma piekritēji.
Vienlaikus ir skaidrs, ka aš Šarāa ir ieinteresēts apliecināt Sīrijas atbalstu Saūda Arābijai, kura ir veicinājusi jaunās Damaskas varas starptautisko atzīšanu. “Reuters” citētā ASV amatpersona neizslēdz, ka Rijādas finansiālais atbalsts Sīrijai varētu pieaugt, ja Damaska izrāda savu atbalstu.
Londonā bāzētās domnīcas “Karaliskais apvienoto dienestu institūts” pētnieks Hišams Heljers komentārā “Reuters” vērtēja – skaitliski nelielas Sīrijas karavīru grupas nosūtīšana kopā ar tehniska atbalsta sniegšanu dronu neitralizēšanai būtu pozitīvi simbolisks solis. Vienlaikus eksperts secināja – Damaska vēlētos izvairīties no jebkādas plašākas klātbūtnes Saūda Arābijā, ņemot vērā pašmāju prioritātes.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
