Pie “Nova” mūzikas festivāla norises vietas cilvēki pulcējās jau pusseptiņos no rīta, laikā, kad pirms trim gadiem sākās pirmais uzbrukumu vilnis.
Piemiņas pasākumi notika arī uzbrukumā smagi cietušajos ciemos pie Gazas joslas.
Šī ir pirmā 7. oktobra notikumu gadadiena, kopš Izraēlā atgriezušies visi izdzīvojušie un pārvestas arī bojāgājušo ķīlnieku mirstīgās atliekas.
Tikmēr karadarbība Gazas joslā nav pilnībā beigusies. Lai gan pamiers kopš pagājušā gada oktobra apturējis plašākas kaujas, Izraēlas triecieni turpinās gandrīz katru dienu. Pēc vairāku sabiedrisko organizāciju aplēsēm, trīs gados Izraēlas militārajā operācijā Gazā nogalināti vairāk nekā 70 tūkstoši palestīniešu un liela daļa teritorijas ir pilnībā izpostīta.
1:04
Līdztekus piemiņas pasākumiem Izraēlā notika arī protesti, kuros tika pieprasīta premjera Benjamina Netanjahu valdības nomaiņa. Telavivas pludmalē izveidota mākslas instalācija ar nosaukumu – “Izgāšanās cena”. Tajā attēloti cilvēku silueti zārkos.
“Hamās” uzbrukums un kopš tā laika notikušais ir centrālais temats dikusijās Izraēlā, kur jau šomēnes notiks parlamenta vēlēšanas. Rezultātam var būt tālejošas sekas gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
0:29
Notikumi Izraēlā tiek pieminēti arī Rīgā, kur pie Brīvības pieminekļa noticis atceres pasākums. Tas notika sešos vakarā un to rīkoja Latvijas Ebreju kopiena un biedrība “Jewnited”. Organizatori aicināja ikvienu, kurš vēlas pieminēt trešo gadadienu kopš “Hamās” un citi bruņotie grupējumi uzbruka Izraēlai, pulcēties pie viena no Latvijas lielākajiem brīvības simboliem. Cilvēki tika aicināti iedegt sveces, godināt bojāgājušos un pieminēt tos, kuri bija nolaupīti.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2025. gada oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 2025. gada 8. decembrī pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau drīzumā.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
