Par spīti vairāku desmitu asamblejas delegātu protestam, aizejot no asamblejas telpas runas laikā, Netanjahu ir solījis turpināt cīņu un tajā uzvarēt, bet runas boikotētājus viņš nosaucis par morāliem gļēvuļiem.
Runājot par situāciju Gazā, Netanjahu noraidījis apgalvojumus par to, ka Izraēla pret palestīniešiem īstenotu genocīdu. Ar šādu paziņojumu iepriekš klajā bija nācis palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, kurš izcēla Izraēlas īstenotās slepkavības, postījumus, radīto badu un cilvēku pārvietošanu, ko visu var uzskatīt par genocīda metodēm ar mērķi liegt palestīniešiem dzīvot viņu zemē.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2025. gada oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana.
Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
