ĪSUMĀ:
Baltkrievijā joprojām atrodas vairāki simti politieslodzīto
Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra “Belta” informēja, ka Lukašenko parakstījis dekrētu par 15 notiesāto apžēlošanu, un 13 no tiem bija ieslodzīti “par noziegumiem ar ekstrēmistisku ievirzi”, kas parasti nozīmē politieslodzītos.
Desmit no apžēlotajiem ir sievietes, taču viņu un pārējo vārdi nav publiskoti.
Tomēr, kā ziņo baltkrievu neatkarīgie mediji, atbrīvoto vidū ir arī portāla tut.by ģenerāldirektore Ludmila Čekina, informācijas aģentūras “Bela PAN” direktors Dmitrijs Novožalovs, kā arī vēl vairāki mūziķi, žurnālisti un citi aktīvisti, daudzi no kuriem tikuši aizturēti un notiesāti par ierakstiem dažādos sociālās saziņas kanālos.
Cilvēktiesību aizsardzības centrs “Viasna” norāda, ka ieslodzījumā joprojām atrodas vairāk nekā 800 politieslodzīto.
ASV vēlas iegādāties Baltkrievijas kālija mēslojumu
Divu nedēļu laikā šī ir jau otrā politieslodzīto atbrīvošana, kas tostarp panākta ar ASV sūtņa Džona Koula līdzdalību.
Minska atsevišķus politieslodzītos sāka atbrīvot 2024. gadā, un pērn brīvību atguva arī blogeris un uz rietumvalstīm emigrējošās opozīcijas aktīvistes Svjatlanas Cihanouskas vīrs Sjarhejs.
Baltkrievu opozīcijas pārstāvji ir pārliecināti, ka ieslodzīto atbrīvošana ir uzskatāma par pretimnākšanas izrādīšanu ASV, kuru prezidents Donalds Tramps vēlas iesaistīties sarunās ar Minsku par kālija minerālmēslu piegādi.
Šādi Tramps vēlas risināt tirdzniecības domstarpības ar kaimiņvalsti Kanādu, kura tradicionāli ir lielākais kālija minerālmēslu piegādātājs amerikāņu fermeriem. Tagad, kad ASV un Kanādas attiecības ir ievērojami pasliktinājušās, Baltā nama saimniekam ir īpaši svarīgi meklēt kaut kādas piegāžu alternatīvas. Tādējādi Tramps varētu mēģināt vairot Republikāņu partijas popularitāti pirms vidustermiņa vēlēšanām, jo lauksaimnieki tradicionāli ir republikāņu atbalstītāji.
Pats Lukašenko gan ir atzinis, ka pašlaik Baltkrievija nespētu nodrošināt kālija minerālmēslus tādā apjomā, kā to vēlētos ASV.
Kouls septembra vidū bija ieradies Baltkrievijā un nodeva Baltā nama saimnieka Donalda Trampa sveicienu Lukašenko. Tomēr par šiem kontaktiem vēl pirms ziņas par amnestiju Ņujorkā negatīvi izteicās Cihanouska.
“Nav laiks tirgoties ar šo režīmu, kamēr visi ieņēmumi no kālija mēslojuma nonāk represijām un Krievijas kara mašīnas atbalstam. Jebkurš darījums ar šo režīmu ir ļoti riskants,” tā pauda Baltkrievijas opozīcijas līdere.
Baltkrievijas kālija izstrādājumu tranzīts caur ES – nav iespējams
Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) kālija tirdzniecība no Baltkrievijas ir aizliegta. Un arī tranzīts caur tuvākajām ostām – Klaipēdu vai Rīgu – sankciju dēļ nav iespējams. Tas nozīmē, ka Lukašenko režīmam kālija izstrādājumi tāpat būtu jātransportē uz Krievijas ostām, kas atrodas daudz tālāk un kas ievērojami sadārdzina minerālmēslu cenu.
Tas savukārt noteikti nebūtu izdevīgi ASV, jo pat ar augstākiem ievedmuitas tarifiem kanādiešu minerālmēsli vienalga būtu lētāki.
Latuško norāda, ka ASV piegādes cenas noteikti būtu vilinošākas, ja eksports notiktu caur ES ostām.
Arī demokrātisko spēku pārstāvis, Baltkrievijas apvienotā Pārejas kabineta vadītāja vietnieks Pāvels Latuška uzskata, ka Lukašenko pilnīgi noteikti nav uzticams partneris:
“Lukašenko jau ir nodevis savu ekonomiku un loģistiku Krievijai un Ķīnai. Viņš ik dienas izmanto pret Rietumiem un pret Ameriku vērstu retoriku, palīdz Maskavai apiet starptautiskās sankcijas, pelna no kontrabandas un tiešā veidā nodrošina materiāli tehnisko palīdzību Krievijas kara mašīnai. Uzskatīt šādu subjektu par Amerikas Savienoto Valstu potenciālu draugu vai par uzticamu alternatīvu piegādātāju, vienlaikus neparedzot nekādas būtiskas iekšpolitiskās izmaiņas Baltkrievijā, manuprāt, ir bīstami. Un ne tikai bīstami, bet arī nepareizi un kaitīgi.”
Arī Cihanouska uzskata, ka jebkādi darījumi ar Lukašenko Baltkrieviju nāk kopā ar pamatīgiem riskiem.
Pēc viņas vārdiem, pilnīgi noteikti nav īstais laiks tirgoties ar režīmu laikā, kad iegūtie līdzekļi par pārdoto kāliju nonāks gan iekšējo represiju apmaksāšanai, gan Krievijas kara mašinērijas atbalstam.
Eksperts: ASV varētu veikt spiedienu uz Latviju un Lietuvu
Latuško pieļauj, ka ASV varētu censties izdarīt spiedienu gan uz Latviju, gan Lietuvu, lai tās mazinātu sankcijas vai tās atceltu pilnībā. Taču diez vai abas Baltkrievijas kaimiņvalstis, kuras visu laiku tiek pakļautas uzbrukumiem uz robežas, būtu ieinteresētas mainīt savu nostāju.
Latvijas valdība jau sarunās ar Koulu ir skaidri pateikusi, ka sankcijas būtu tieši pretēji – jāpastiprina.
Šonedēļ ES izsvītroja no sankciju saraksta divus Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, tādēļ jautājums par sankciju pagarināšanu vai izņēmumu pieļaušanu ir kļuvis īpaši jūtīgs.
