Eiropā šobrīd ir 20 jaunākās paaudzes atomspēka mikroskopi, un viens no tiem atrodas Cietvielu fizikas institūtā Rīgā. Vadošā pētniece Marija Dunce pastāstīja, kādās jomās šo unikālo mikroskopu varēs izmantot:
“Sensori ir tikai viena tēma, arī enerģijas iegūšana, elektronika, biomedicīna. Ar to var pētīt absolūti jebkurus materiālus, un es domāju, ka katrā jomā var parādīties kaut kas interesants, uz ko gribētos apskatīties tieši tādā mērogā.”
Pirms diviem gadiem Latvijā tika izveidota Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai. Inovāciju stratēģijas eksperte Kaija Kurme Jansone norādīja, ka šobrīd Latvijas universitātēs un pētniecības institūtos atbalstīti 66 tehnoloģiju attīstības projekti, bet nākamgad atbalstīs vēl 20:
“Galvenais mērķis ir veicināt augstskolās un institūtos radīto inovāciju komercializāciju. Bieži vien inovācijas tiek radītas, bet diemžēl paliek plauktiņos.
Mērķis ir arī, protams, industrijas iesaiste. Ļoti svarīga ir sadarbība, sarunas, jo ļoti agrīnā stadijā ir jau jāsāk saprast, kam mana inovācija ir vajadzīga, kā viņu pielietos uzņēmumi.”
Tehnoloģijas Foto: Cietvielu fizikas institūta publicitātes fotoTehnoloģijas Foto: Cietvielu fizikas institūta publicitātes foto
Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Edgars Butānovs pastāstīja, ka viņa pārstāvētajā laboratorijā izstrādā viedos optiskos pārklājumus, kurus izmanto vairāki Latvijas uzņēmumi:
“Pētnieki izstrādā dažādus pārklājumus, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, respektīvi, šie viedie logi varētu mainīt savas optiskās īpašības, gaismas caurlaidību. Karstās vasaras dienās viņi var aptumšoties un ietaupīt uz gaisa kondicionēšanu. Mēs strādājam arī, piemēram, pie jaunu pusvadītāju materiālu izstrādes un sadarbojamies ar industriju, ar dažādām vietējām firmām kā “Groglass”, “Sidrabe” un “RD Alfa Microelectronics”. Priecē, ka pēdējos gados ir daudz vairāk parādījušies mehānismi, kas stimulē šāda tipa sadarbību, un industrijai jāsaprot, ka tā nav vējā izmesta nauda, ko iegulda pētniecībā.
Taču pētniekiem arī jāsaprot, ka viņu darbs nav tikai viņu kaut kāds hobijs, bet tam ir arī nepieciešams ekonomisks pamatojums.”
Industrijas dienā interesenti varēs apmeklēt vairākas Cietvielu fizikas institūta laboratorijas. Inovāciju stratēģijas eksperte Kaija Kurme Jansone atklāja, ka pasākuma otrā daļa notiks Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, kur būs dažādas lekcijas, piemēram, par DNS modeli datu glabāšanai:
“Mums būs piecas “BioPhoT” komandas, kuras prezentēs savas inovācijas tieši enerģētikas un komunikācijas, un progresīvās ražošanas jomās. Mums būs arī ļoti interesants ekspertu panelis, kuri noklausīsies mūsu “BioPhoT” prezentācijas un izteiks savu viedokli, kā tās varētu ieviest varbūt arī ekspertu pārstāvētajos uzņēmumos. Un uzņēmumi būs ļoti interesanti, būs pārstāvji no “Baltic Fotonic”, “Lightspace” grupas, “Latvijas Mobilā telefona”, no “Sadales tīkliem” un “Enefit”.”
Industrijas dienā Rīgā diskutēs par to, kā panākt, lai zinātnieku radītās idejas nepaliek laboratorijās, bet kļūst par tehnoloģijām, produktiem un risinājumiem, kas palīdz uzņēmumiem paaugstināt konkurētspēju un veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. Organizatori atgādina, ka visiem, kas vēlas piedalīties Industrijas dienā 24. septembrī, iepriekš noteikti ir jāreģistrējas platformas “BioPhoT” mājas lapā.
