Amatpersona intervijā televīzijā informēja, ka specdienesti Krievijā ieguvuši teroristu rīcības stratēģiju šai ziemai. Pēc ministra vārdiem, Krievijas plāni esot pārsteiguši ar savu cinismu, ko var saukt arī par aukstasinīgu teroristisku aprēķinu.
Divos dokumentos detalizēti aprakstīts, kādiem objektiem plānots uzbrukt un kādus ieročus agresorvalsts izmantos.
Šajos plānos ietilpst gan uzbrukumi siltuma un ūdens apgādes sistēmām, gan savienojumu iznīcināšana pie ieejas no Eiropas, kā arī pār Dņipras upi. Esot apdraudētas visas lielākās pilsētas, tai skaitā Kijiva, Harkiva un Odesa.
Dokumentos arī esot rūpīgi uzskaitīts, cik un kāda munīcija vai tehnika nepieciešama konkrēto objektu iznīcināšanai.
Šmihaļs sacīja, ka kopīgi ar partneriem Ukraina aktīvi strādā pie savu objektu aizsardzības. Viņš arī norādīja, ka turpinās gatavošanās uzbrukumiem, un virs objektiem uzceltas vairāk nekā 200 betona aizsargkonstrukcijas. Taču jārēķinās ar nopietniem postījumiem, jo Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektivitāte ir apmēram 90 %.
Pēdējā nedēļā ar ASV starpniecību aktīvi notiek diskusijas par tā dēvēto “enerģētisko pamieru”. Ukraina ir gatava pārtraukt gaisa triecienus pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja tā neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai, taču vienošanās iespēja, šķiet, ir minimāla.
Tikmēr Krievija turpina masīvus uzbrukumus Ukrainai. Piektdienas naktī Krievijas spēki ar gandrīz 300 dažādiem bezpilota lidaparātiem atkal ir uzbrukusi Ukrainas teritorijai. Lielāko daļu no šiem droniem ukraiņu spēki ir notriekuši, taču daži tāpat ir nodarījuši bojājumus. Galvaspilsētā Kijivā drons ir trāpījis daudzstāvu dzīvojamajai mājai, nogalinot 14 gadus vecu pusaudzi un ievainojot vismaz septiņus cilvēkus
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai gan līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
