Vecās Dalasas ķieģeļu celtnes
Mārketstrīta Dalasā atrodas pilsētas vēsturiskajā rajonā. Tumsā izgaismotos debesskrāpjus no šejienes var redzēt attālināti. Te saglabājušās daudzas zemās, vecās sarkano ķieģeļu ēkas, kas atgādina par Dalasas attīstību 19. gadsimta beigās. Šī ir vieta pilsētas centrā, kur vismaz uz brīdi iepazīt kovboju kultūru.
Visas dienas garumā līdz pat vēlam vakaram iela pildās ar bārbekjū gaļas smaržu, ko kūpinātavās un grilos gatavo vietējie restorāni, un skan kantrī stila mūzika.
1:02 Ērlinga Holanna vizītes laikā veikals Dalasā slēdz durvis faniem
Visu krāsu ādas zābaki
Arī “Wild Bill’s” veikalam garām paiet nav iespējams. Tas ir krāšņs un aicinošs. Pie ieejas kovboja zābaka skulptūra cilvēka augumā, virs durvīm Teksasas garragainā buļļa galvaskauss, skatlogā sarkans retro auto, kas izdekorēts ar kovboju cepurēm. Jau veikala āriene un skatlogi liecina , ka arī iekšā būs piedzīvojums.
Un tā arī ir. Šeit ir kā filmās – zili, dzelteni, brūni, melni, balti un visu citu pasaules krāsu zābaki, cepures, siksnas un pamatīgas, plata metāla jostu sprādzes un citi aksesuāri. Vienīgais, ko te netirgo, esot džinsi, jo tiem gluži vienkārši pietrūkstot vietas, un ieroči, bet tas nenozīmē, ka to nav pašiem pārdevējiem.
“Wild Bill”s” vesterna lietu veikals Dalasā. Foto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina StrazdinaFoto: Ina Strazdina
“Wild Bill’s” atrod gan tūristi, gan vietējie, un, kā stāsta veikala darbinieks Alekss Kastro, kurš pats ir pilna vesterna apģērbā, te nekas nav liekams skapī noputēšanai, visas lietas ir ikdienā lietojamas un valkājamas:
“Jūs esat Teksasā,” Alekss plaši atver rokas, “un šī ir daļa no mūsu kultūras.
Mēs valkājam salmu cepures vasarā, kad ir karsts, kad jāpasargājas no saules. Savukārt filcs dod siltumu ziemā un labi pasargā no lietus. Un, kas attiecas uz zābakiem, tad tie ir uz mūžu. Tie ir uztaisīti tā, lai tiešām kalpotu ļoti ilgi, un ir ļoti ērti. Taču ar tiem ir jāpadzīvojas, jo tā ir āda un tā pielāgojas katra cilvēka kājai, katram pēdas izliekumam. Zābaki kļūst tikai un vienīgi par tavējiem.”
Foto: Ina StrazdinaAlekss Kastro, pārdevējs Dalas veikalā “Wild Bill’s”
Ādas ir dažādas – buļļa, pitona, aligatora, strausa, rajas un pat zuša. Zinātājs to var pateikt no zābāku virsmas un ornamentiem.
Lai gan tagad arī top zābaki no mākslīgās ādas. Tā kā Dalasas tuvumā notiek arī daudz rodeo sacensības uz buļļa vai zirga, tad arī kovboji mēdzot iegriezties sacensību laikā, saka Alekss. “Jā, jā, nāk pēc cepurēm un zābākiem. Te apkārtnē ir daudz rodeo, un mēdz ierasties profesionāļi,” viņš stāsta.
Cepurei jābūt stingrai
Visas lietas ir jāprot arī pareizi valkāt un izvēlēties. Piemēram, vai cepure būs par lielu, to nosaka ar pirkstu, uzsitot malai pie pieres. Ja palecas, tad nav īstā. Cepurei jānoturas stingri, īpaši esot zirga mugurā.
Savukārt platās greznās metāla jostas sprādzes ar reljefiem un gravējumiem, kuros attēloti buļļi, pistoles, nēsātāja vārda pirmie burti un Teksasas štata aprises, kalpo arī kā trofejas, ko kovboji pasniedz vai iegūst pēc veiksmīgām sacensībām. Tās bijušas izteikti populāras septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, un tagad atkal ir modē.
Veikals visu laiku ir cilvēku pilns. Redzams, ka daļa nāk, uzreiz zinot, ko vēlas. Andress cilā melnus, spožus aligatorādas zābakus ar spicāku purngalu. Iepriekšējos esot pavisam novalkājis, nepieciešami jauni: “Man tie šķiet praktiski. Es esmu dzimis un audzis Dalasā. Man tie ļoti patīk. Un patīk stils, kā var saģērbties. Tie labi iet gan pie uzvalka, gan pie džinsiem. Es tiešām tos rekomendēju,” viņš saka.
Norvēģu milzis saceļ vētru
Bet “Wild Bill’s” būdams jau zināms, kļuva vēl populārāks pēc tam, kad Pasaules Futbola kausa izcīņas spēļu laikā vasarā to apmeklēja Norvēģijas komandas superzvaigzne Ērlings Holanns. Dalasā tobrīd notika viņa komandas spēles.
“Viņš atnāca uzreiz pēc spēles. Mēs jau bijām kontaktos ar viņa komandu, un mēs tiešām ļoti labi pavadījām laiku. Viņš vēlējās vairākas cepures un zābakus,” atceras Alekss Kastro.
Alekss ved rādīt Holanna slavas stūrīti, kas iekārtots vienā no centrālajiem plauktiem. Tur ir Holanna fotogrāfija. “Esam iekārtojuši viņam īpašu vietiņu. Lūk, te tā ir. Te viņš arī ar slaveno Dalasas kreklu. Te ir visas lietas, kādas viņš iegādājās – šādu kreklu, cepuri un pitonādas zābakus,” stāsta Alekss.
Holanns un viņa komanda esot bijuši laipni un pieklājīgi, daudz kopā smējušies un jokojuši. Bet “Wild Bill’s” nācies uz divām stundām aizslēgties ciet, lai mazliet kontrolētu fanu pulku, kuri veikalā bija pamanījuši norvēģu milzi.
Holanna faktors ir stiprs joprojām. Uz ādas dīvāna veikala vidū ar iepirkumu maisiņiem sēž divas sievietes.
Foto: Ina StrazdinaSonja Eskobāra ar meitu Merilu.
“Mēs atnācām Ērlinga Holanna dēļ. Esmu no Norvēģijas. Apciemoju savu meitu, kura dzīvo Portlandē. Nopirkšu viņa kreklu, vedīšu uz mājām kā suvenīru savam astoņpadsmit gadus vecajam dēlam. Viņš būs sajūsmā,” smaidot saka Sonja.
“Wild Bill’s” darbinieki teic, ka pēc visām lietām, ko iegādājies Holanns, radies milzīgs pieprasījums. Viņi priecājas, ka arī šādi daļa Amerikas kultūras sasniedz cilvēkus citur pasaulē, jo vesterna dzīvesveids un kovboju ikdiena, vismaz Teksasā, nav tikai filmās, bet arī īstajā dzīvē.
