Ar ASV un arābu valstu starpniecību panāktais pamiers izbeidza Izraēlas armijas sauszemes operācijas Gazas joslā, ļāva atbrīvot visus “Hamās” teroristu 2023. gada 7. oktobra iebrukuma laikā nolaupītos izraēliešus un palielināt humānās palīdzības piegādes Gazas iedzīvotājiem.
Taču pēdējo 12 mēnešu laikā nav izpildīti citi solījumi, kas tika doti, vienojoties par pamieru: “Hamās” nav pilnībā atbruņots, Gazā nav izveidota jauna palestīniešu civilā pārvalde un teritorijā nav izvietoti starptautiskie drošības spēki. Nav uzsākti arī solītie Gazas atjaunošanas darbi.
To lielā mērā kavē tas, ka Izraēlas karaspēks joprojām kontrolē aptuveni 60 % no 365 kvadrātkilometru lielās teritorijas. Izraēla uzstāj, ka jebkādi citi soļi pamiera ieviešanā ir saistīti ar “Hamās” pilnīgu atbruņošanu.
Savukārt “Hamās” un arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uzskata, ka visiem procesiem būtu jānotiek vienlaicīgi.
Izraēlas labējais premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram priekšā ir izšķirošas parlamenta vēlēšanas oktobra beigās, nav gatavs piekāpties. Viņš ir atļāvis Izraēlas armijai turpināt regulārus aviācijas triecienus Gazā, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai iznīcinātu “Hamās”.
Kopš pamiera sākuma Izraēla ir veikusi vairāk nekā tūkstoti aviācijas un dronu uzbrukumu Gazā, atsaucoties uz bezpeļņas organizācijas ACLED apkopotajiem datiem, vēsta izdevums “The Financial Times”. Tajos esot nogalināti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp 300 bērni, apgalvo Gazas Veselības ministrija.
Neraugoties uz to, ka ir palielinātas palīdzības piegādes Gazas joslā, humanitārā situācija tur joprojām ir katastrofāla.
Vairums no 2 miljoniem Gazas iedzīvotāju dzīvo telšu nometnēs, kur valda antisanitāri apstākļi. Viņiem nav pieejama arī normāla veselības aprūpe.
Par skaudrajiem dzīves apstākļiem pastāstīja kāda Gazas iedzīvotāja: “Ir pagājis gads kopš pamiera noslēgšanas, taču mēs neizjūtam nekādu labumu no tā. Gluži pretēji, jo dzīve ir kļuvusi vēl grūtāka. Vienīgais, kas ir mainījies, ir tas, ka mēs ar lielām grūtībām esam pielāgojušies dzīvei teltī.”
Izraēlas virzienā ir izskanējis daudz kritikas par to, ka tā nevēlas ievērot pamieru.
Politikas analītiķis un bijušais Izraēlas miera sarunu vedējs Daniels Levijs uzskata, ka tikpat atbildīgas par pamiera vienošanās neīstenošanu ir ASV.
“Pamiers darbojas atbilstoši ASV un Izraēlas interesēm. Tas panāca izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu un novērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību. Mums tiek apgalvots, ka ir panākts pamiers. Nav svarīgi, ka pēc tam ir nogalināti 1400 palestīniešu, jo pēdējo trīs gadu laikā un arī iepriekšējās desmitgadēs mums dažādos veidos ir mēģināts iestāstīt, ka viņu dzīvībai nav tādas pašas vērtības,” sacīja analītiķis.
Levijs arī norādīja, ka Trampa izveidotā Miera padome, kam ir dots ANO mandāts, lai nodrošinātu pamieru Gazā un īstenotu teritorijas atjaunošanu, līdz šim nav pildījusi savus solījumus.
