“Vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka šobrīd tas nebūtu pareizais solis,” ziņu aģentūrai DPA skaidrojusi vārdā neminētā ES amatpersona.
Pret darba grupas izveidi iepriekš iebilduši Vācijas un Itālijas valdību pārstāvji, vēsta DPA.
DPA min, ka iespējamais iemesls, kāpēc Vācija nostājās pret darba grupas izveidi, ir Berlīnes kritiskā attieksme pret Kallasu. Bija plānots, ka darba grupa Kallasas vadībā izstrādās priekšlikumus, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novērst Eiropas aizsardzības spēju trūkumus, kā arī sagatavos ziņojumu ar konkrētiem ieteikumiem. Ekspertu darba grupā bija paredzēts iekļaut ES dalībvalstu, Lielbritānijas un Ukrainas politiskos un militāros līderus.
Avots pavēstījis, ka ES ārpolitikas dienests plāno turpināt meklēt jaunas iespējas, kā kopā ar bloka dalībvalstīm stiprināt sadarbību aizsardzības politikas jomā.
“Situācijas vērtējums nav mainījies – Eiropai aizsardzības sfērā ir jāvirzās uz priekšu straujāk,” uzsvēris DPA avots.
