ĪSUMĀ:
Krievija un Ukraina apmainās ar triecieniem
Krievijas kārtējie uzbrukumi Ukrainā galvenokārt bijuši vērsti pret ražošanas uzņēmumiem, un tos pastiprinājuši triecieni arī ar spārnotajām raķetēm. Ir cietuši un bojā gājuši vairāki cilvēki. Rīta agrumā bezpilota lidaparāti trāpījuši arī objektiem Kijivā. Savukārt Černihivas apgabalā pēc trāpījuma energoobjektā bez elektrības palikuši aptuveni 100 tūkstoši abonentu.
Ukraina ir atbildējusi ar triecienu Kuibiševa naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Samaras apgabalā,
izraisot vērienīgu ugunsgrēku. Rūpnīca, kas izvietota Samaras Kuibiševa rajonā, pieder korporācijai “Rosņeftj” un specializējas tādu naftas produktu ražošanā kā dīzeļdegviela, aviācijas benzīns, mazuts un bitums.
Francija un ASV apspriež Ukrainas un Krievijas uzbrukumus enerģētikas objektiem
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ir apsprieduši ideju par aizliegumu Krievijai un Ukrainai uzbrukt enerģētikas objektiem. Tiekoties Ņujorkā, Makrons paziņojis, ka sarunas ir bijušas ļoti labas un konstruktīvas.
Šo piedāvāto moratoriju Makrons gatavojoties apspriest arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Apspriesta arī nepieciešamība ātrāk palīdzēt Ukrainai ar pārtvērējraķetēm, ko Makrons nosaucis par vienu no svarīgākajiem aizsardzības jautājumiem.
Ukrainas izlūki: Krievija karam varētu mobilizēt 600 000 karavīru
Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde ir aprēķinājusi, ka Krievija teorētiski varētu mobilizēt vēl aptuveni 600 tūkstošus karavīru karam Ukrainā, taču tai nav resursu, lai šādu skaitu cilvēku vienlaikus apmācītu. Tam trūkstot gan instruktoru, gan poligonu, gan materiāli tehnisko līdzekļu.
Vienlaikus Ukrainas Aizsardzības ministrija ir pārliecināta, ka par spīti lēnajam profesionālajā dienestā piesaistīto cilvēku procesam Krievija tāpat ik mēnesi spējot sagatavot līdz 100 tūkstošiem jaunu karavīru.
Krievijā ir ļoti izplatītas bažas, ka pēc Valsts domes vēlēšanām var tikt izsludināta mobilizācija, jo “Vienotās Krievijas” uzvara vēlēšanās, visticamāk, tiks traktēta kā iedzīvotāju atbalsts valsts diktatoram Vladimiram Putinam turpināt karu Ukrainā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
