ĪSUMĀ:
Valdošajai CDU tās pastāvēšanas vēsturē sliktākais rezultāts
Pēc nacionālistu partijas AfD uzvaras pirms divām nedēļām notikušajās vēlēšanās Saksijā–Anhaltē pagājušajā nedēļas nogalē uzmanība tika pievērsta valsts ziemeļos esošajai Meklenburgai–Rietumpomerānijai un arī galvaspilsētai Berlīnei. Un šoreiz rezultāti ir izrādījušies vēl pārsteidzošāki nekā iepriekš.
Lielākais pārsteigums ir par to, ka CDU nespēja pārvarēt 5 % barjeru iekļūšanai Meklenburgas–Rietumpomerānijas landtāgā. Un šis ir vēsturē sliktākais partijas rezultāts.
Pagaidām nav zināms, vai un ar ko AfD varētu iesaistīties koalīcijas veidošanā, jo citas partijas par šādu sadarbību ir ļoti skeptiskas un pēdējā laikā ļoti populārs ir termins “ugunsmūris”, kas tiek veidots, lai nepieļautu AfD nokļūšanu pie reālas varas.
Mercs sola palikt kanclera amatā
Komentējot sākotnējos vēlēšanu rezultātus, Mercs atzina visai neapskaužamo situāciju, vienlaikus paužot apņemšanos palikt kanclera amatā, jo uzsāktās reformas ir jāturpina.
“Mēs visi esam norūpējušies par mūsu valsts nākotni. Mēs redzam valsti, kas ir kļuvusi pārāk sarežģīta. Mūsu ekonomika piedzīvo dziļus satricinājumus, bet mūsu sociālās saziņas tonis ir kļuvis skarbāks un bezpersoniskāks. Arī uzticība mūsu valsts institūcijām mazinās, un to regulāri apšauba gan radikālās labējās, gan kreisās partijas. Gan Vācijā, gan visā Eiropā mums ir jāiesaistās fundamentālā diskusijā par brīvību, drošību mūsu ikdienas dzīvē, par mieru, kā arī par mūsu stiprajām pusēm un vājībām. Un tas viss reālu draudu priekšā,” sacīja Mercs.
“Mūsu iesāktās reformas ir kā pretinde autoritārismam, kas arvien dziļāk iesakņojas mūsu sabiedrībā. Tas, kas tagad ir jādara, prasīs mugurkaulu, nelokāmību un pacietību. Es šīs īpašības demonstrēšu kā CDU vadītājs un kā mūsu valsts kanclers,” sola Mercs.
Valdošā koalīcija varētu censties pielāgot savu politiku, lai gūtu lielāku atbalstu, tomēr tas kopumā varētu veicināt Vācijas politikas polarizāciju, Latvijas Radio raidījumam “Pusdiena” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis:
“To mēs varam skatīt kā referendumu esošajai kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu lielajai koalīcijai, parādot, ka tās līdzšinējās koalīcijas politikas nespēj uzrunāt lielas Vācijas sabiedrības grupas.
Un tālāk tie potenciālie secinājumi, kas var izrietēt, ir, ka arī esošā koalīcija var censties pielāgoties vai nu AfD pozīcijām, ieviešot dažādas labēji orientētas politikas, vai, teiksim, arī daļēji sliektos uz sociāldemokrātu, teiksim, tīri no sociāldemokrātu puses, piemēram, “Die Linke” jeb kreiso roku politiku virzienā, kas kopumā veicinās varbūt arī Vācijas šīs politiskās dzīves polarizāciju.”
Eksperts: Dažas no uzvarējušo partiju nostājām varētu radīt apdraudējumu Baltijai
Landtāga vēlēšanās ļoti labus rezultātus ir uzrādījuši arī galēji kreisie spēki.
Partija “Kreisie” ir uzvarējusi galvaspilsētā Berlīnē. Politologs un Vācijas politikas pārzinātājs Krists Šukevičs Latvijas Radio sacīja, ka ir jāpievērš uzmanība tam, ka ļoti liels atbalsts galēji kreisajām partijām ir tieši starp tiem vēlētājiem, kas iepriekš nav balsojuši, un gados jaunu vāciešu vidū, kas ir uzrunāti tieši ar sociālās saziņas vietnēm. Tas, ka cilvēki balso par radikālām un faktiski pat komunistiskām partijām, varētu liecināt par trūkumiem Vācijas izglītības sistēmā.
Komentējot vēlēšanu iznākumu, Krists Šukevičs norāda uz iespējamiem izaicinājumiem visam reģionam:
“Ja mēs skatāmies uz mūsu reģionu, mums ir nozīmīgi un svarīgi, lai Vācijā ir stabilitāte, ko spēj nodrošināt tā sauktās vecās partijas.
AfD Meklenburgā–Priekšpomerānijā gāja ar aicinājumu atjaunot “Nord Stream” un attiecības ar Krieviju, kas mūsu reģionam ir tiešs apdraudējums.
Mediji ziņo, ka AfD un Putina padomnieks ekonomikas jautājumos Kirils Dmitrijevs sākuši sarunas par iespējamu sadarbību, lai atsāktu Krievijas gāzes piegādes Eiropai. Tiek plānota tikšanās nākamgad pavasarī. Tiesa gan, enerģētikas politika ir federālās valdības pārziņā un partijai šobrīd nav nekādu pilnvaru sankcijas atcelt.
“Die Linke” ir vispār interesanta nostāja jautājumos, kas saistīti ar NATO drošību vai iekšējo drošību, par legālu un nelegālu migrāciju – robežas vaļā un uzņemam visus bez jebkādiem ierobežojumiem. Tam var būt sekas, bet es vēl neizdarītu tik ekstrēmus pieņēmumus, līdz mēs redzēsim, kas notiks nākamgad aprīlī gaidāmajās vēlēšanās citās federālajās zemēs,” sacīja Šukevičs.
Visticamāk, ka tuvākajā laikā Vācijā varēs novērot jaunus pavērsienus gan Merca nākotnē, gan tajā, kā jauniegūto varu spēs izmantot vēlēšanās uzvarējušās partijas. Ļoti iespējams, ka Meklenburgā-Rietumpomerānijā tieši uzvarētāja partija var kļūt par lielāko opozīcijas partiju, un tas no politiskās stabilitātes viedokļa var nebūt labākais iznākums. AfD ir pārliecināta, ka tā tagad ir kļuvusi par īstu tautas partiju, bet Mercs amatu būs spiests pamest vēl pirms gada beigām.
“Šobrīd jautājums ir – vai viņa partija turpinās viņu atbalstīt – un vai viņa nelielais vairākums valdībā var realizēt reformas. Šobrīd Mercam nav acīmredzams konkurents. Bet pēc septiņiem mēnešiem gaidāms vēl viens raunds ar pavalstu vēlēšanām, kas viņam dod ierobežotu laiku atjaunot savu autoritāti,” spriež aģentūras “Associated Press” analītiķe Kerstina Sopke.
