Latest stories

  • Speciāliste: Diabēta pacientu dzīvē liela nozīme ir arī ģimenes locekļu paradumiem

    Jo lielāks ķermeņa svars, jo lielāks risks Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Una Gailiša norādīja: “Ir atrasta tieša sakarība pietiekoši daudzos pētījumos – jo lielāks ir ķermeņa svars, liekais svars, jo lielāks risks ir saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Protams, ir atsevišķas situācijas, kad ir šis lielais svars,… More

  • Farmaceite: Bieži novērota kļūda – cilvēki glabā aptieciņu vannasistabā

    Jānodrošina vismaz pretsāpju zāles Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute stāstīja, ka viņa un citi kolēģi nav priecīgi par to, ko novērojuši tuvinieku un draugu mājas aptieciņā. “Neesam redzējuši simtprocentīgi strukturētu, skaisti, pareizi saliktu, ļoti kārtīgu aptieciņu. Cilvēkiem vēl ir kur augt un augt,” pauda Ķikute. Mājas aptieciņas saturs atkarīgs galvenokārt no tā, vai ģimenes vidū… More

  • Kāpēc sāp pēdas? Liekais svars, pārmērīga slodze un vāji muskuļi

    Pēdas ziņo par problēmām citur Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze nozīmē arī lielas problēmas. Visbiežāk pēdu veselību negatīvi ietekmē nepiemēroti apavi un tas, ka netiek trenēti muskuļi, kas atrodas drusku augstāk par pēdām – kāju, sēžas un muguras muskuļi. Fizioterapeite uzsvēra, ka nereti pēdu locītavu sāpes ir tikai simptoms,… More

  • Ārsti: Hroniskas sāpes nepadara mūs stiprākus, tās ir jāārstē

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju centrā strādā astoņi ārsti algologi, kuri specializējas sāpju ārstēšanā. “Mēs nodrošinām sāpju ārstēšanu hronisku sāpju slimniekiem, kuriem sāpes jau ir ilgāk par pusgadu un kuriem parastās, ikdienas ārstēšanas metodes nesniedz atvieglojumu,” skaidroja PSKUS Sāpju aprūpes nodaļas vadītājs Iļja Noviks. Metodes hronisku sāpju ārstēšanai ir dažādas, katram pacientam meklējot piemērotāko:… More

  • Latvijas zinātnieki pētījumā atklāj – fiziskās aktivitātes palīdz cīņā ar krūts vēzi

    Medicīnas doktors, fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko demonstrē, kādi vingrinājumi var pozitīvi ietekmēt krūts vēža ārstēšanu: “Mēs vienmēr sākam – sešas minūtes ir iesildīšanās. Lēnām, mierīgi. Katrs cilvēks iet savā tempā. Kādam tas ir ātrāks, kādam tas ir lēnāks. Tam nav tik liela nozīme. Pēc tam mēs gribam gan paātrināt ātrumu, gan slīpumu.” Latvijas zinātniekiem,… More

  • Austrumu slimnīca uzsākusi ģenētiskos izmeklējumus krūts vēža personalizētai ārstēšanai

    Acu priekšā dūc vairāk nekā metru augsta, gandrīz pilnībā slēgta iekārta. Tajā caur tumšzilu stiklu var redzēt daudzas mazas kastes un tādas kā plastmasas pudeles. Ik pa brīdim no mašīnas dziļuma parādās robots, kas veic kādas darbības. Modernas iekārtas “Šīs ir krāsošanas iekārtas. Tātad no pacienta iegūto audu griezuma specifiska iekrāsošana, lai konstatētu patoloģiskas izmaiņas… More

  • Rīgas Austrumu slimnīcā starotāju pirmoreiz izmanto sarežģītā iegurņa audzēja operācijā

    Šis bija tas gadījums, kad ārsti gribētu vaicāt: “Kur jūs bijāt agrāk?” 36 gadus vecajai sievietei jau reiz veiksmīgi bija izoperēts audzējs. Sākotnēji viņa regulāri atrādījās ārstiem. Vēlāk sekoja dažiem vēža pacientiem raksturīgā aizsargreakcija – noliegšana. Taču sekas bailēm “ka tik izmeklējot kaut ko neatrod” bija dramatiskas – augsta temperatūra un milzīgs audzējs iegurnī. Pēc… More

  • Ārste: Atbalsts pacientiem pēc pārciesta insulta nav tāds, kādam tam vajadzētu būt

    Aina nav tik laba Lai gan sirds un asinsvadu slimību statistikas rādītāji, tostarp insulta statistika, Latvijā it kā nedaudz uzlabojas, reālā aina tik laba nemaz nav, pauda Miglāne. Viņasprāt, tas lielā mērā saistīts ar to, ka Latvijā vienkārši paliek mazāk iedzīvotāju. “Ja mēs runājam vispār par insulta statistiku un asinsvadu slimību statistiku, tad jāsaka tā, ka… More

  • Pārim nesakrīt libido. Ko iesākt un vai iekāri var salāgot?

    Īsumā Kādēļ  ilgtermiņā mainās pāra libido? Rudzīte uzsver, ka ilgtermiņā mēs katrs maināmies arī kā cilvēks: “Mainās fizioloģija, kas ietekmē to, kā izdalās hormoni, kas nosaka libido intensitāti. Ir svarīgi saprast, ka mums katram ģenētiski ir iekodētais jeb ieliktais libido – augsts, vidējs vai zems. Ar to mēs piedzimstam. Tāpat kā piedzimstam ar konkrētu matu… More

  • Nav tādas drošas alkohola devas jeb kāpēc der mainīt iedzeršanas paradumus

    PVO vēstī, ka Eiropā katra vienpadsmitā nāve ir tieši saistīta ar alkohola lietošanu. 2022. gadā veiktā veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju lietojuši alkoholu. PVO pārstāvniecības Latvijā pārstāve Marta Krivade norādīja, ka alkohols skar ne vien aknas: “Šobrīd mēs redzam, ka alkohols ir tiešs riska faktors… More

  • Ārsts: Arī hroniskas sāpes var mazināt ar vingrošanu, masāžām un citām metodēm

    Par hroniskām sāpes var nosaukt tad, ja tās nomāc vismaz trīs mēnešus, norādīja Strauss. Vienas no izplatītākajām hroniskajām sāpēm ir migrēna vai karpālā kanāla sindroms, taču sāpju veidu un cēloņu ir daudz. “Manā skatījumā 75–80% migrēna ir mugurkaula kakla daļas problēmas. Tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kurus daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā…. More

  • Izstāde «Ar sirdi joki mazi» pievērsīs uzmanību sirds un asinsvadu slimībām

    300 miljardi eiro – tik lielus zaudējumus 2021. gadā Eiropas Savienībai sagādāja sirds un asin svadu slimības.  Turklāt sirds un asinsvadu slimības aizvien ir izplatītākais nāves iemesls gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.    Gatis Šļūka allaž atradis veidus, kā komiski attēlot valstī notiekošo. Šoreiz – sirds un asinsvadu veselības jomā. Lai gan karikatūras liek pasmaidīt,… More